Morfoloģija un bioloģija. Līdz 2 m augsts krūms. Stumbri lokveidīgi noliekti. Miza pelēkbrūna, saules pusē tumši sarkanbrūna. Dzeloņi līki, ar platu pamatu. Pielapes platas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no piecām (reti septiņām vai deviņām) plati ovālām vai eliptiskām lapiņām. Lapiņas virspusē pelēcīgi dzeltenzaļas, ar retiem matiņiem, apakšpuse pelēkzaļa, ar blīviem matiņiem, sevišķi uz dzīslām, lapiņu mala rupji zāģzobaina. Dziedzermatiņu uz lapiņām un ziedu daļām nav. Ziedi zaru galos pa vienam vai retāk kopā pa 2–4. Kauslapas piecas, ar sānu piedevām, pēc ziedēšanas stāvas vai atstāv, vismaz daļēji saglabājas augļa gatavības stadijā. Vainaglapas piecas, rozā. Auglis iegarens, 1,5–2,5 cm garš oranžsarkans riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi. Zied jūnijā un jūlijā (Šmite 1996, 2003).
Izplatība. Suga sastopama no Rietumeiropas un Britu salām līdz Baltijas valstīm, Somijai un Krievijas Eiropas daļas ZR (Valentine, Chater 1968; Шмите 1988; GBIF 2022). Sugas izplatības areāla robežas ir samērā neskaidras, jo Eiropas zinātniskajā literatūrā suga tiek apvienota ar līdzīgo Rosa caesia Sm. (Kurtto et al. 2004; Kurtto 2009; Govaerts 2024). Latvijas zinātniskajā literatūrā šāda apvienošana netiek atzīta un abas līdzīgās sugas tiek skatītas atsevišķi (Шмите 1988; Šmite 1996). Baltijas valstīs suga ir sastopama reti un nevienmērīgi – tikai valstu R daļā (Шмите 1988; Šmite 1996; Kukk et al. 2020). Latvijā suga sastopama samērā reti, tikai Rietumlatvijā (Šmite 1996, 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 15 879 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 200 km2. Datu par EOO un AOO izmaiņām pēdējos 30 gados nav. Taču zināms, ka suga vairumā vēsturisko atradņu, kur tā ir konstatēta pēdējos 30 gados, ir saglabājusies, kā arī konstatēta vairākās jaunās atradnēs, tostarp Rīgas līča Vidzemes piekrastē, kas ievērojami palielina EOO. Iespējamas arī jaunas sugas atradnes sastopamības apgabalā, jo mērķtiecīga visu vēsturisko atradņu inventarizācija un sugas dzīvotņu izpēte nav veikta.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais atradņu skaits ir aptuveni 50, tomēr kopš 1991. gada suga pētīta relatīvi maz un dati ir fragmentāri. Nav metodiski pārbaudītas visas zināmās atradnes, taču, spriežot pēc zinātniskā herbārija materiāla (DAU, HBA, LATV, SVR), suga ir diezgan plaši izplatīta sastopamības apgabalā Rietumlatvijā un atsevišķās atradnēs Rietumvidzemē. Konkrētu vietējās floras pētījumu publikācijās vai dabas aizsardzības plānos teritorijām, kas būtu uzskatāmas par šīs sugas kodolteritorijām, suga ir pieminēta, bet sīki dati par populācijas lielumu nav pieejami (piemēram, Rēriha 2002, 2010, 2013).
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai raksturīgas pārsvarā lineāras dzīvotnes gar ceļiem, tā aug arī dažādos zālājos – sausos zālājos kaļķainās augsnēs, ganībās un ganītās pļavās u. c. Mežā sugas atradnēm drīzāk ir gadījuma raksturs vai arī tās ir aizaugošas agrāk piemērotās dzīvotnes.
Izmantošana un tirdzniecība. Suga netiek plaši izmantota un mērķtiecīgi vākta, taču kā visām savvaļas rozēm, t. s. “mežrozītēm”, dažkārt arī šīs sugas kopaugļi tiek vākti ārstniecības preparātu izgatavošanai un pārtikai.
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva lauksaimniecība, ilggadīgo, tostarp daļēji dabisko zālāju uzaršana. Būtisku negatīvu ietekmi rada arī noēnojuma palielināšanās sugas dzīvotnēs, ko izraisa sauso zālāju aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Ļoti nozīmīgs risks mūsdienās ir ceļmalu pļaušana, kā arī zālāju regulāra mehanizēta pļaušana, nesaglabājot atsevišķus rožu u. c. vietējo sugu krūmu pudurus.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu atrodas ārpus ĪADT. Sugas atradnes konstatētas atsevišķās ĪADT Rietumlatvijā: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Talsu pauguraine” un “Abavas senleja”, dabas liegumā “Ventas ieleja” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda sugas atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot dabisko zālāju saglabāšanu un ceļmalu apsaimniekošanu, ņemot vērā apdraudēto sugu aizsardzības aspektus. Aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošanas atbalsta pasākumos jāiekļauj prasība saglabāt rožu krūmus un veicināt jaunu grupu veidošanos, kā arī, apsaimniekojot ceļmalas, mežmalas u. c. saskarjoslas, saglabāt rožu krūmu grupas. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Hairy dog-rose – Rosa coriifolia. The distribution borders of the species are relatively unclear because in the European scientific literature, the species is recognised as a synonym of Rosa caesia. In the Latvian scientific literature, both species are considered as separate taxa. In Latvia, R. coriifolia is rare, occurring only in the western part and on the Vidzeme coast of the Gulf of Riga. The AOO is 200 km2, and the EOO – 15,879 km2. There are no reliable data on the changes in the AOO and the EOO in the last 30 years. However, the species has been recently repeatedly found in most of the earlier recorded sites. Several new localities have been found, including on the Vidzeme coast of the Gulf of Riga, which significantly increases the EOO. There is still a potential to find new localities in western Latvia. Due to specific management requirements in suitable habitats – extensive grazing and mowing, preserving individual shrubs and groups or shrubs, the species has survived mainly in linear habitats along roads, forest edges, etc. Very few individuals have survived in suitable grassland habitats. At least 70% of localities occur outside protected areas. R. coriifolia is recorded in the Ķemeri National Park, the “Talsu pauguraine” and “Abavas senleja” Nature Parks and the “Ventas ieleja” Nature Reserve. The main threats are changes in agricultural practice, grassland abandonment, intensive agriculture, afforestation of semi-natural grasslands (especially dry calcareous grasslands). A survey of the known and potential localities is needed to specify the distribution, population size and its dynamics. The conservation of suitable habitats must be ensured by an appropriate protection regime and management that includes the preservation of individual shrubs and groups of rose shrubs in managed semi-natural grasslands, on roadsides and other ecotones.
Literatūras saraksts
