Morfoloģija un bioloģija. 0,5–1 m augsts krūms. Stumbri stāvi. Miza brūna, saules pusē tumši sarkanīgi brūna, spīdīga. Dzeloņi gandrīz taisni, nedaudz lokveidā noliekti, ar mazliet platāku pamatu. Pielapes vidēji platas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no piecām (reti septiņām vai deviņām) ovālām vai gareni ovālām lapiņām. Lapiņas pelēkzaļas ar blīviem, gariem, zīdainiem matiņiem, mala vienkārt vai divkārt lielzāģzobaina. Lapas plātnes apakšpusē un uz kāta daudz sīku dziedzermatiņu, turklāt lapas apakšpusē dziedzeri īsāki nekā blīvais apmatojums un nav labi saskatāmi. Ziedi zaru galos pa vienam vai retāk kopā pa 2–4. Ziedkāts un auglis ar izklaidus gariem dziedzermatiņiem vai kails. Kauslapas piecas, ar sānu piedevām, pēc ziedēšanas stāvas vai atstāv, saglabājas augļa gatavības stadijā. Vainaglapas piecas, tumši rozā, retāk baltas. Auglis – iegareni apaļš vai lodveidīgs, 1–2 cm garš oranžsarkans riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi. Visam augam sveķu smarža. Zied jūnijā un jūlijā (Valentine, Chater 1968; Šmite 1996, 2003).
Izplatība. Suga sastopama no Rietumeiropas un Britu salām līdz Austrumeiropai (Valentine, Chater 1968; Шмите 1988; GBIF 2022). Uz dienvidiem atsevišķu izolētu atradņu veidā tā sastopama līdz Mazāzijai, Balkānu reģionam un Itālijai (Kurtto et al. 2004; Kurtto 2009; Govaerts 2024). Baltijas reģionā suga ir sastopama reti un nevienmērīgi – tikai R daļā (Шмите 1988; Šmite 1996; Kukk et al. 2020). Latvijā sastopama samērā reti, tikai Rietumlatvijā (Šmite 1996, 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 7931 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 204 km2. Datu par EOO un AOO izmaiņām pēdējos 30 gados gandrīz nav. Ir zināms, ka pēdējos 30 gados lielākajā daļā vēsturisko atradņu suga ir atkārtoti konstatēta un saglabājusies. Tomēr jāpiezīmē, ka daļā atradņu Kurzemes Z daļā, kā arī vistālāk uz austrumiem zināmajās atradnēs Zemgalē suga atkārtoti nav konstatēta, tas ievērojami mazina EOO. Iespējamas arī jaunas sugas atradnes sastopamības apgabalā, jo mērķtiecīga visu sugas vēsturisko atradņu inventarizācija un jaunu atradņu meklēšana nav veikta.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais aktuālo un vēsturisko atradņu skaits ir aptuveni 70, tomēr kopš 1991. gada suga inventarizēta relatīvi maz un pētījumi ir fragmentāri. Nav metodiski pārbaudītas visas atradnes, tomēr, spriežot pēc zinātniskā herbārija materiāla (DAU, HBA, LATV, SVR), suga ir diezgan plaši sastopama sastopamības apgabalā Rietumlatvijā. Publikācijās, kas veltītas atsevišķu teritoriju florai vai dabas aizsardzības plānos teritorijām, kuras būtu uzskatāmas par šīs sugas kodolteritorijām, suga ir pieminēta, bet trūkst informācijas par populācijas lielumu (piemēram, Kļaviņa 2002; Rēriha 2002, 2010, 2013; Evarts-Bunders u. c. 2020). Sugai vispiemērotākās dzīvotnes ir zālāji, kuros ekstensīva ganīšana vai pļaušanu agrāk veicināja atsevišķu krūmu puduru saglabāšanos. Taču pašlaik zālājos sugas atradņu ir maz, jo to apsaimniekošana kļuvusi intensīvāka, turklāt agrovides atbalsta nosacījumi neparedz krūmu puduru saglabāšanu. Tādēļ mūsdienās suga saglabājusies galvenokārt lineārās dzīvotnēs gar ceļiem, mežmalās u. c. ekotonos, kur sugai ir suboptimāli apstākļi, tomēr apsaimniekošanas rezultātā tās indivīdi netiek iznīcināti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai raksturīgas galvenokārt lineāras dzīvotnes gar ceļiem, kā arī dažādi zālāji. Mežā sugas atradnēm drīzāk ir gadījuma raksturs vai arī tie ir ar mežu aizaugoši zālāji – dzīvotnes, kas agrāk bijušas piemērotas sugai. Mīkstā roze ir krūmāju un platlapju mežu saskarjoslu sabiedrību suga Eiropas nemorālajā zonā (klase Crataego-Prunetea) (Mucina et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga netiek plaši izmantota un mērķtiecīgi vākta, taču kā visām savvaļas rozēm, t. s. “mežrozītēm”, dažkārt tās kopaugļi tiek vākti ārstniecības preparātu izgatavošanai un pārtikai.
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva lauksaimniecība, ilggadīgo, tostarp daļēji dabisko, zālāju uzaršana. Būtisku negatīvu ietekmi rada arī noēnojuma palielināšanās sugas dzīvotnēs, ko izraisa sauso zālāju aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Ļoti būtisks risks mūsdienās ir intensīva ceļmalu pļaušana, ceļmalu noaršana tuvu ceļa segumam, kā arī intensīva zālāju apsaimniekošana, nesaglabājot atsevišķus rožu u. c. dabisko krūmu pudurus.
Aizsardzība. Aptuveni 60% atradņu atrodas ārpus ĪADT, lielākoties lineārās dzīvotnēs gar ceļiem. Sugas atradnes konstatētas atsevišķās ĪADT Rietumlatvijā: dabas parkā “Talsu pauguraine”, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Medze” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes. Aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošanas atbalsta pasākumos jāiekļauj prasība saglabāt rožu krūmus un veicināt jaunu grupu veidošanos, kā arī, apsaimniekojot ceļmalas, mežmalas un citas dzīvotņu saskarjoslas, saglabāt rožu krūmu grupas. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Soft downy-rose – Rosa mollis. It is rare in Latvia, found only in the western part of the country. The AOO is 204 km2, and the EOO – 7,931 km2. There are no reliable data on the changes in the AOO and the EOO in the past 30 years. In re-inventories, the species has been found in most of the previously recorded sites where it was found in the past 30 years, and several new localities have been recorded. However, it is probably extinct in some localities in northern Kurzeme and eastern Zemgale, which significantly reduces the EOO compared to the earlier distribution. It is also possible to find new localities in western Latvia. Due to specific management requirements of suitable habitats – extensive grazing and mowing, preserving individual shrubs and groups of shrubs – the species has survived mainly along roads, forest edges and other linear habitats. Very few individuals have survived in grasslands. At least 60% of localities are outside protected areas. R. mollis has been recorded in the “Talsu pauguraine” Nature Park, the “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, and “Medze” Nature Reserves. The main threats are changes in agricultural practice, grassland abandonment, intensive agriculture, and afforestation of semi-natural grasslands (especially dry calcareous grasslands). A survey of the known and potential localities is needed to specify the distribution, population size and its dynamics. The conservation of suitable habitats must be ensured by an appropriate protection regime and management that includes the preservation of individual shrubs and groups of rose shrubs in managed semi-natural grasslands, on roadsides and other ecotones.
Literatūras saraksts
