Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 120 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā zarots. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, apakšējām līdz 20 cm garš kāts, augšējās sēdošas. Lapiņas iegarenas vai olveidīgas, ar sirdsveidīgu pamatu, malā katrā pusē 10–12 smaili zobiņi. Ziedi divdzimumu, 1–3 cm garās vārpās garu ziednešu galos. Apziednis vienkāršs, apziedņa lapas četras. Visas zieda daļas tumši sarkanbrūnas. Auglis – sīku riekstiņu kopauglis. Zied jūnijā un jūlijā. Aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās (Eglīte 2003). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Cirkumpolāra suga, izplatīta Ziemeļamerikas rietumos, Centrāl- un Rietumeiropā un Ziemeļāzijā (Khela 2013; Maiz-Tome 2016). Baltijas jūras reģionā tā sastopama galvenokārt R daļā. Lietuvā un Latvijā dažreiz sastopama sinantropās dzīvotnēs (Krall et al. 2003). Latvijā suga sastopama reti, galvenokārt Rietumlatvijas D daļā un Latvijas vidusdaļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 31 466 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 124 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pasaulē suga ir plaši izplatīta, un, lai gan iespējams, ka populācija atsevišķās tās izplatības areāla vietās mazinās, netiek uzskatīts, ka globāla populācijas mazināšanās sasniegs VU kategorijas slieksni (Maiz-Tome 2016). Suga nereti tiek kultivēta un pāriet savvaļā no audzēšanas vietām (Khela 2013). Latvijā suga aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās. Labos augšanas apstākļos veido lielas, skaitliski bagātīgas cenopopulācijas. Lielākā un skaitliski bagātīgākā atradne ir Vītiņu pļavās pie Liepājas ezera. Latvijā pētījumi par cenopopulāciju lielumu un tendencēm nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu līdz mitru, galvenokārt vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu līdz vidēji bagātu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tās optimālās dzīvotnes Eiropā ir kaļķaini zāļu purvi, dižauzu Arrhenatherum zālāji, upju palieņu pļavas līdzenumos, slapjas Cirsium pļavas, mēreni mitri molīniju Molinia zālāji, submontānās joslas vilkakūlas Nardus zālāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga aug mainīga mitruma zālājos ezeru palienēs, citviet slapjās pļavās, reti − kaļķainos zāļu purvos (DAP 2023; LATV).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga nereti tiek kultivēta.
Apdraudējums. Iespējamie apdraudējumi ir lauksaimnieciskā darbība, galvenokārt zālāju uzaršana, nosusināšana, zemes lietojuma veida maiņa, kā arī dabisko zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, to aizaugšana ar ekspansīvajām lakstaugu sugām, krūmiem.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT: Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Tosmare”, “Ķirbas purvs”, “Zušu-Staiņu sēravoti”, “Lielupes grīvas pļavas”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Lai aizsargātu sugu, ir izveidots viens mikroliegums. Tomēr atrašanās ĪADT nenodrošina sugas saglabāšanos ilgtermiņā, ja zālāji un zāļu purvi netiek apsaimniekoti.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, galvenokārt mitri zālāji, sekmējot to aizsardzību un veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju atjaunošanu, pļaušanu, ganīšanu). Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Great burnet – Sanguisorba officinalis. It is rare in Latvia and mainly found in the southern part of western and central Latvia. The EOO is 31,466 km2, and the AOO – 124 km2. Studies on the species’ distribution changes, population size and trends have not been conducted in Latvia. In suitable conditions, it forms large populations. The richest subpopulation occurs in the Vītiņi Meadows near Lake Liepāja. The species grows in floodplain meadows on the lakeshores, in wet meadows outside floodplains, mainly in grasslands on soils with fluctuating water tables, but rarely on the edges of mires. The threats are the conversion of semi-natural grasslands into arable land, drainage, overgrowing of grasslands due to the cessation of management. Most of the species’ localities occur in protected areas: the Gauja National Park, the “Liepājas ezers”, “Tosmare”, “Ķirbas purvs”, “Zušu-Staiņu sēravoti”, and “Lielupes grīvas pļavas” Nature Reserves, and the “Ādaži” Protected Landscape Area. One microreserve has been established. However, being in a protected area does not ensure the long-term survival of the species if the grasslands are not well managed. To preserve the species, the earlier recorded localities must be examined; the population size and threats must be assessed. Restoration and regular management of the species’ habitats, mainly wet meadows, must be performed and an appropriate protection regime must be ensured. Drainage of habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
