Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–50 cm augsts lakstaugs. Saknenis zarots, mezglu vietās paresnināts un veido dzinumus. Stublājs kails, stāvs līdz pacils, šauri spārnains. Lapas apakšpuse zilganzaļa, pielapes 0,5–2 cm garas, olveida līdz lancetiskas, pamats pusbultveida, lapas ass ar šauriem spārniem, lapiņas 4–8, 1–4 cm garas, 0,3–1,2 cm platas, eliptiskas līdz lineāras, lapa galā ar dzelonīti. Ziedkopas kāts apmēram vienādā garumā ar lapu. Ziedkopa – ķekars, tajā 2–4 ziedi. Zieds 1–1,3 cm garš. Vainags 0,9–1,2 cm garš, zilgani rozā. Auglis – 3,5–4,5 cm gara lineāra pāksts. Zied jūnijā un jūlijā (Roze 2015). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, izņemot Z un A daļu. Lietuvā un Igaunijā tā sastopama reti, galvenokārt R daļā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla A robežai. Latvijā suga sastopama reti un nevienmērīgi, galvenokārt R daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 15 825 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2. Salīdzinot ar informāciju no 20. gs. vidus un beigām (Roze 2015; Tabaka 2003), sugas izplatība un atradņu skaits ir samazinājušies, ilgstoši nav datu par valsts DA un DR daļu. Tomēr mērķtiecīgi sugas izplatības pētījumi nav bijuši, un pastāv iespēja atrast sugu jaunās vietās.
Populācija. Latvijā populācija ir stipri sadrumstalota. Optimistiski vērtējot, pieaugušo indivīdu skaits valstī nepārsniedz 1000. Indivīdu skaits vienā atradnē ir 1–20. Bagātīgākajā atradnē suga dominē ar citām augu sugām 7 m2 platībā (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu, pārsvarā vāji skābu līdz vidēji skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Diagnostiskā suga saulaino mežmalu sabiedrībās (Trifolio-Geranietea sanguinei) un ozolu un ozolu-bērzu mežu sabiedrībā skābās augsnēs (Quercetea robori-petraeae) (Mucina et al. 2016). Latvijā tās dzīvotnes ir jaukti un skujkoku meži, ozolu meži, šo mežu lauces, mežmalas, ceļmalas mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir intensīva mežsaimnieciskā darbība, īpaši kailcirtes un egļu monokultūru ieaudzēšana vietās, kur bijuši priežu, jaukti vai platlapju meži.
Aizsardzība. Suga konstatēta dabas parkos “Engures ezers” un “Abavas senleja”, taču aizsargājamajās teritorijās atrodas tikai neliela daļa atradņu, lielākā daļa atradņu ir bez aizsardzības statusa.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnēs nav pieļaujama mežizstrāde ar turpmāku augsnes uzaršanu. Mežos, kur koncentrējas sugas atradnes, nav pieļaujama priežu, ozolu audžu aizstāšana ar egļu stādījumiem. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums un dinamika, kā arī nepieciešamā traucējumu intensitāte sugas atradnēs.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Bitter-vetch – Lathyrus linifolius. Rare in Latvia, with an uneven distribution, and found almost exclusively in western Latvia. The EOO is 15,825 km2, and the AOO – 108 km2. Compared to the data from the mid- and late 20th century, the species’ distribution and the number of localities have decreased. There have not been any records of L. linifolius from the southeast and southwest of the country for a long time. However, since there have been no targeted studies on the species’ distribution, it is possible to find this species elsewhere. According to the available data, the number of individuals does not exceed 1,000. Usually, the number of individuals per site can range from 1 to 20. L. linifolius grows in mixed and coniferous forests, oak forests, clearings in such forests, forest edges and roadsides in such forests. The main threat to this species are intensive forestry operations, especially clearcutting, and the replacement of pine, mixed or broadleaf forests with spruce monocultures that significantly alter the soil and light conditions. Only a small percentage of the population occurs in protected areas (the “Engures ezers” and “Abavas senleja” Nature Parks). To protect L. linifolius, clearcutting with subsequent soil preparation and spruce plantation should not be permitted. Research is needed on the distribution, population size, dynamics, and acceptable intensity of disturbances in the species’ habitats.
Literatūras saraksts
