Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti vienkāršs, ar matiņiem. Pielapes lielas, lancetiskas, ar matiņiem, vairāk par pusi saaugušas ar lapas kātu, brīvā daļa īlenveida. Apakšējo stublāja lapu kāts garš, augšējo – īss. Lapas trīslapiņu saliktas, lapiņas 1,5–6 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, lancetiskas, apakšpuse ar matiņiem, mala sīkzobaina. Ziedi galviņās, tās ir 2–4 cm garas, olveida, sēdošas vai ar īsu kātu, pa vienai vai pa divām, iekļautas augšējās lapās. Kauss ar matiņiem. Vainaglapas purpursarkanas. Auglis – olveida plēvjaina pāksts ar vienu sēklu. Zied no jūnija līdz augustam (Tabaka 2003; Roze 2015).
Izplatība. Suga sastopama Austrum-, Centrāl- un Dienvideiropā un Kaukāzā no siltās līdz mērenajai joslai (Roze 2015; GBIF 2022). Latvija un Igaunija atrodas tuvu sugas dabiskās izplatības Z robežai. Latvijā sastopama reti, atradnes koncentrējas Daugavas ielejā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 5516 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 168 km2. EOO un AOO pēdējās desmitgadēs samazinājusies, neseno dabas aizsardzības plānu izstrādes laikā suga vairs nav konstatēta dabas liegumā “Ruņupes ieleja” un dabas parkā “Piejūra” (Suško 2015; Biseniece, Elksne 2020).
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Sugas kodolteritorija ir dabas parks “Daugavas loki”, kur suga sastopama gan izklaidus kā atsevišķi indivīdi, gan audžu veidā (Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Salīdzinot ar 20. gs. 80. gadu datiem, atradņu skaits ir pieaudzis, taču tas saistīts ar būtisku floristiskās izpētes līmeņa uzlabošanos. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, piemēram, dabas parkiem “Daugavas loki” un “Ogres Zilie kalni”, kur suga atrodama gan vēsturiskajās, gan atklātajās jaunajās atradnēs (Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Savukārt agrāk zināmajās atradnēs dabas liegumā “Ruņupes ieleja” un dabas parkā “Piejūra” Alpu āboliņš dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā nav konstatēts (Suško 2015; Biseniece, Elksne 2020).
Dzīvotnes un ekoloģija. Pārsvarā sausu, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir gan saulainu mežmalu zālāji un sausi zālāji, tostarp zālāji klinšainās vietās, gan arī saulaini ozolu meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā sugas dzīvotnes ir sausi priežu meži, saulainas mežmalas, retāk sauso zālāju fragmenti ceļmalās un dzelzceļu malās (Roze 2015).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīvu ietekmi rada gaismas apstākļu pārmaiņas, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana ar biezu pamežu.
Aizsardzība. Vairums atradņu ir ĪADT. Tikai atsevišķas atradnes ir ārpus ĪADT. Suga sastopama dabas parkos “Daugavas loki”, “Silene”, “Ogres Zilie kalni”, “Doles sala” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Tomēr, visticamāk, suga ir vairāk izplatīta ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jāprecizē un jāpārbauda atradnes, par kurām kopš 1991. gada nav datu. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, nepieļaujot sugas atradņu aizaugšanu ar krūmiem un invazīvajām sugām. Alpu āboliņš jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Owl-Head clover – Trifolium alpestre. Rare in Latvia; its occurrence is concentrated in the River Daugava Valley. The EOO is 5,516 km2, and the AOO – 168 km2. In the last decades, the AOO and the EOO have decreased; the species is no longer found in the “Ruņupes ieleja” Nature Reserve and the “Piejūra” Nature Park. According to data from the 1980s, the number of sites within the EOO has increased, which is associated with the more intensive floristic research. The population size and dynamics of the number of individuals in Latvia have not been studied. The species localities are concentrated in the River Daugava Valley, and its core territory is the “Daugavas loki” Nature Park. The species grows in dry pine forests, sunny forest edges, less often in fragments of dry grasslands on roadsides and railway verges. The threats are intensive forestry operations in dry pine forests, forest monocultures, formation of dense undergrowth in dry pine forests due to natural succession and eutrophication. The species occurs in protected areas, such as the “Daugavas loki”, “Silene”, “Ogres Zilie kalni”, and “Doles sala” Nature Parks, and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. However, the species is most likely more widespread outside the protected areas than currently known. The population size, distribution dynamics and threats must be clarified. The preservation of habitats suitable for the species should be ensured by appropriate management, preventing the overgrowth of the species’ habitats with shrubs and invasive species. The species should be on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
