Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 cm augsts lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, parasti zarots. Pielapes plēvjainas. Lapas trīslapiņu saliktas, lapas kāts 5–10 cm garš, dažkārt ar matiņiem, lapiņas 1–2 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, otrādi olveida līdz eliptiskas. Ziedi sakārtoti galviņā, kas ziedu laikā ir apmēram 1 cm plata, ieapaļa, augļu laikā 2–3 cm plata, apaļa; ziedkopas kāts garš, ar matiņiem. Zieds 0,6–0,8 cm garš, zieda kāts īss. Kauss stobrveida, stobriņš ar blīviem matiņiem, zobiņi garāki nekā stobriņš, pēc noziedēšanas kauss uzpūsts. Vainags rozā līdz sārts, karogs iegarens līdz eliptisks, gals ar seklu jomu. Auglis – eliptiska ādaina pāksts ar 1–2 sēklām. Zied no jūnija līdz septembrim (Tabaka 2003; Roze 2015). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot Z daļu, satopama arī Kaukāzā, Rietumsibīrijā, Vidusāzijā un Ziemeļāfrikā. Lietuvā suga nereti sastopama centrālajā un D daļā (Tabaka et al. 1996), bet Igaunijā – reti R daļā un salās (eElurikkus 2024). Latvijā reti un salveidīgi sastopama suga – tikai dažviet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē (DAP 2023) un arī DA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 35 780 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Tabaka 2003), EOO ir nedaudz mainījies, jo ir konstatētas jaunas atradnes Daugavpilī un Silenē (DAU).
Populācija. Latvijā reģionālā populācija stipri sadrumstalota, un tai ir zema ģenētiskā daudzveidība (Andersone-Ozola et al. 2023). Latvijas cenopopulācija Ainažos, iespējams, ir ģenētiski saistīta ar Igaunijas populāciju. Precīzu datu par populācijas lielumu un skaita izmaiņām nav. Vienā atradnē konstatēti daži līdz daži desmiti, retāk daži simti indivīdu vai arī norādīts sugas aizņemto kvadrātmetru skaits, kas variē no 1 līdz 200 m2 (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Vāji skābu līdz vāji bāzisku, mitru, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tās dzīvotnēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Suga aug gan zālājos iesāļās augsnēs, gan zālājos, kuru augsnes netiek raksturotas kā iesāļas (Axmanová 2022). Tā sastopama gan jūras piekrastes tuvumā esošajās dzīvotnēs, gan arī Eiropas vidienē. Latvijā suga sastopama piejūras zālājos, ezeru (galvenokārt lagūnu ezeru) un upju palieņu zālājos, parasti vietās ar mēreniem augsnes virskārtas traucējumiem – taku malās vai arī upes vai ezera krastā (DAP 2023). Liepājā, Daugavpilī un Rīgā un šo pilsētu apkārtnē suga konstatēta arī ceļmalās. Latvijā šī suga aug augsnēs ar ļoti atšķirīgu augiem pieejamo minerālvielu koncentrāciju un augsnes pH (Andersone-Ozola et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir tās pamatdzīvotnes – dabisko zālāju – neapsaimniekošana vai nepiemērota apsaimniekošana, zemes lietojuma veida maiņa, piemēram, apbūve.
Aizsardzība. Sugas atradnes Latvijā pārsvarā ir ĪADT. Nozīmīgākās teritorijas ir dabas liegumi “Liepājas ezers”, “Randu pļavas”, “Babītes ezers”. Tomēr tas nenodrošina sugas saglabāšanos, ja sugas dzīvotnēs netiek veikti apsaimniekošanas pasākumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradņu apsaimniekošana – zālāju pļaušana un nopļautā materiāla izvešana vai ekstensīva noganīšana. Dabisko zālāju atjaunošana.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Strawberry clover – Trifolium fragiferum. Rare in Latvia, found only in some places on the coast of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. It can also be found in south-eastern Latvia. The Latvian subpopulation in Ainaži is probably genetically related to the Estonian population. The AOO is 108 km2, and the EOO – 35,780 km2. The distribution of the species, compared to what was known by the end of the 20th century, has not changed significantly. Some new localities have been found in Daugavpils and Silene. There is no data on the population size and changes in the number of subpopulations. Usually, a few to a few dozen individuals are recorded per site; the area occupied by T. fragiferum varies from 1 to 200 m2 per site. The species is found in coastal meadows, lake (mainly lagoon) and river floodplain grasslands, most often in places with moderate topsoil disturbances, e.g., on the sides of pathways, banks of rivers and lakes and roadsides. The main threat is the lack of management or inappropriate management of the semi-natural grasslands. The number of individuals is unfavourably affected by the overgrowing of open habitats. Most localities occur in protected areas, and the most significant areas for T. fragiferum are the “Liepājas ezers”, “Randu pļavas” and “Babītes ezers” Nature Reserves. Conservation of the species requires management – restoration and mowing of grasslands and the removal of mowed material or extensive grazing.
Literatūras saraksts
