Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–150 cm augsts lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, stingrs, zarains, kails. Pielapes 0,8–1,2 cm garas, pusbultveida. Lapa pāra plūksnaini salikta, lapiņas 12–26, 1–3 (4) cm garas, 0,2–0,6 cm platas, lancetiskas līdz lineāras, gals nosmailots, lapas galā zarota vīte. Ziedkopas kāts kopā ar ķekaru līdz divām reizēm garāks nekā lapa. Ķekarā 15–30 ziedu. Kauss zvanveida, zobiņi īsāki nekā stobriņš. Vainags zili violets, karoga plātnīte garāka nekā nadziņš, gals ar jomu. Auglis – 2–3 cm gara pāksts ar 3–6 sēklām. Zied no maija līdz jūnijam (Tabaka 2003; Roze 2015).
Izplatība. Suga sastopama Dienvid-, Centrāl- un Austrumeiropā, Skandināvijas D daļā, Kaukāzā, Mazāzijā, Sibīrijā un Vidusāzijā no siltās līdz mērenajai joslai (Roze 2015; GBIF 2022). Latvija un Igaunija atrodas tuvu sugas dabiskās izplatības Z robežai. Latvijā reti sastopama DA un centrālajā daļā, ļoti reti vai nav sastopama R daļā (Roze, Rūrāne 2013). Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 391 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 166 km2. Ticamu izplatības pārmaiņu datu pēdējās desmitgadēs nav, taču jāpiezīmē, ka par atsevišķām Ziemeļkurzemes atradnēm (Tabaka 2003) pēdējos 30 gados ziņu nav, tādēļ, visticamāk, EOO ir ievērojami samazinājies.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Tomēr, salīdzinot ar 20. gs. 80. gadiem (Fatare 1992), atradņu skaits ir pieaudzis; tas saistīts ar būtisku floristiskās izpētes uzlabošanos. To var tieši un netieši spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT. Piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un dabas parkā “Numernes valnis” suga ir atrodama gan vēsturiskajās atradnēs, gan ir atklātas jaunas atradnes (Evarts-Bunders u. c. 2016; Evarts-Bunders 2020).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug sausās, kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Axmanová 2022a, b, c; Tichý et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir saulainu mežmalu zālāji, augstās dižauzas Arrhenatherum elatium pļavas, sausi subkontinentālie stepju zālāji, kā arī sausi zemi krūmāji (Sádlo et al. 2007). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā suga sastopama sausos zālājos kaļķainās augsnēs un sausos priežu mežos (karbonātiskās augsnēs), mežmalās, arī ceļmalās un dzelzceļa uzbērumos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība sausos priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīvu ietekmi rada gaismas apstākļu pārmaiņas, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana ar biezu pamežu dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. To apdraud arī dabisko zālāju iznīcināšana un aizaugšana.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu konstatētas ĪADT – dabas parkos “Daugavas loki”, “Numernes valnis”, “Silene”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu sastopamību, iespējams, suga ir sastopama biežāk, nekā līdz šim uzskatīts. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, veicot tai atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, jāuztur klajas dzīvotnes, tostarp jāizcērt krūmi un jāierobežo invazīvās sugas, jāpļauj zālāji un jāsavāc siens vai tie mēreni jānogana, sausieņu priežu mežos – jāmazina blīva pameža veidošanās, atradnēs jāuztur gaišas, neaizaugušas mežmalas zonas. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Fine-leaved vetch – Vicia tenuifolia. It is rare in Latvia, occurring in the south-eastern and central parts of the country. It is very rare or even absent in the western part. The EOO is 34,391 km2, and the AOO – 166 km2. There are no reliable data on the changes in distribution in Latvia; however, during the last 30 years there has been no information about the previously known localities in north-western Latvia – the AOO has most likely significantly decreased. The population size and its dynamics are unknown. Comparing the current number of sites with the data from the 1980s, the number of sites within the EOO has increased due to the more intensive floristic inventories. The species may be more common than previously thought, especially in south-eastern Latvia. V. tenuifolia grows in dry calcareous grasslands and dry forests on carbonate soils, on roadsides and railway embankments bordering these habitats. The threats are intensive forestry activities in dry pine forests. Negative impacts are increased shading caused by the overgrowth of dry pine forests as a result of natural succession and eutrophication, as well as the destruction and overgrowth of semi-natural grasslands. Most of the localities are in protected areas. The population size, distribution dynamics, and threats must be clarified. The conservation of suitable habitats must be ensured by appropriate management (forest undergrowth and grassland management). It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
