Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–25 cm augsts lakstaugs. Galvenā sakne izteikta. Stublājs stāvs, nezaro vai zaro maz. Ir gan rozetes, gan stublāja lapas. Lapas ieapaļas vai plati olveidīgas, pamats sirdsveidīgs. Lapas gals parasti smails, reizēm strups. Lapas tumšzaļas, rozetes lapas no abām pusēm nereti violeti zaļas. Pielapes šauras, lancetiskas, ar dziļi bārkstainām malām. Ziedi pa vienam pagaros kātos stublāja vidējā vai augšējā daļā. Vienam indivīdam raksturīgs mazs skaits ziedu (1–3). Vainags violets. Augšējās vainaglapas slaidas, atliektas, apakšējās šauras, nepārklājas. Uz apakšējās vidējās vainaglapas izteiktas trīs tumšvioletas, nezarotas dzīslas (reizēm sānu dzīslas neizteiksmīgi un maz zarotas). Piesis slaids, taisns, tumšāks nekā vainags. Kauslapas no piestiprināšanās vietas pieša virzienā garumā nepārsniedz 1 mm. Kleistogāmie ziedi veidojas apakšējā rozetē. Zied maijā un jūnija sākumā. Salīdzinot ar līdzīgām vijolīšu sugām, ziedēšanas laiks ir īss – dažas nedēļas (Wind 2010; Priedītis 2014; Porter, Foley 2017; I. Svilāne, nepubl. dati).
Izplatība. Eiropas suga, izplatīta tās R un centrālajā daļā mērenā klimata joslā, Skandināvijas galējos dienvidos. Austrumeiropā reti. Latvijā suga sasniedz izplatības areāla Z, ZA robežu (Valentine et al. 1968). Latvijā ļoti nevienmērīgi sastopama gandrīz visā valstī. Igaunijā sugas sastopamība ir neskaidra – jaunas atradnes nav konstatētas un vēsturiskās atradnes, iespējams, ir kļūdainas, jo augi nekorekti noteikti vai nepareizi ievākti herbārijā (Kukk et al. 2020). Lietuvā suga sastopama diezgan reti (Lekavičius et al. 1996). Lietuvā un Baltkrievijā sugas sastopamība ir lielāka D un DR daļā (BILAS; MSKU; MSK). Latvijā tās sastopamības apgabals (EOO) ir 30 236 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. EOO un AOO, iespējams, ir lielāki.
Populācija. Populācijas Latvijā un kaimiņvalstīs nav pētītas. Latvijā atradnes ir nelielas, skaitliski nelielas, savstarpēji izolētas. Augi lielākoties aug izklaidus, pa vienam.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir raksturīga dabiskos meža biotopos, reti atrasta arī jaunos mežos vai krūmājos, mežmalās un sinantropās dzīvotnēs. Sugai raksturīgas augšanas vietas ir mitras ieplakas vai to malas, ūdenstilpju piekrastes mežos, strautu krastmalas (I. Svilāne, nepubl. dati).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Visās 2022. gadā pārbaudītajās sugas atradnēs konstatēti arī šīs sugas hibrīdi ar Rivina vijolīti V. riviniana (Viola × bavarica Schrank.). Atkārtoti apmeklējot, atsevišķās vēsturiskajās atradnēs konstatēti vairs tikai šie hibrīdi. Kaut arī šis hibrīds ir daļēji fertils, tomēr tas sāk veidot pastāvīgas atradnes, kas, iespējams, ir konkurētspējīgākas nekā vecāksugas. Sugu apdraud auglīgu, vecu un dabisku lapu koku mežu, kā arī sugai piemērotu potenciālu dzīvotņu – mežaudžu – izciršana un fragmentēšana, arī susināšana.
Aizsardzība. Apmēram puse droši zināmo atradņu ir ĪADT: Moricsalas dabas rezervātā, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, dabas liegumos “Pašulienes mežs”, “Sasaļu mežs”, “Paņemūnes meži” un dabas parkā “Svente”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, populācijas dinamiku un dzīvotnēm un sugas izplatīšanās spējām. Jāsaglabā neiejaukšanās režīms vecos dabiskos lapu koku un mistrotos egļu un lapu koku mežos – sugas atradnēs. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Early dog-violet – Viola reichenbachiana. In Latvia, it occurs unevenly almost throughout the entire country. The AOO is 76 km2, and the EOO – 30,236 km2. V. reichenbachiana occurs in old-growth forests, rarely in younger forests or shrublands, on forest edges, wet depressions and riverine forests. Another violet species, Viola riviniana, has been observed next to this violet, and they often interbreed. A hybrid between V. reichenbachiana and V. riviniana (= Viola × bavarica Schrank.) was found in each surveyed locality examined in 2022. V. reichenbachiana is not on the list of protected species in Latvia. Approximately half of the localities occur in protected areas, e.g., the “Augšzeme” Protected Landscape Area, the “Pašulienes mežs”, “Sasaļu mežs”, and “Paņemūnes meži” Nature Reserves, and the “Svente” Nature Park. Since V. reichenbachiana is associated with old-growth forests, forest management policy trends in Latvia raise concerns about the sufficient availability of suitable habitats in the future outside protected areas. This increases the possibility that subpopulations may be isolated in the future. Although the species may be somewhat more widespread than currently known, V. reichenbachiana is still considered endangered due to hybridisation and the decline or fragmentation of suitable habitats in old or natural deciduous forests. The successful conservation of the species depends on the availability of appropriate habitats and non-interference regime in suitable forest habitats. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
