Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, klāts ar piegulošiem matiņiem. Lapas veselas, apakšējās pretējas, olveida, ar īsu kātu, augšējās – pamīšus, olveidīgi lancetiskas, sēdošas. Visas stublāja lapas vairāk vai mazāk augšupvērstas, pie pamata bieži gareniski pārlocītas, nevienādi zobainas, zobiņu skaits gar lapas plātnes malu 6–10 (15). Pumpuri strupi, gandrīz lodveida. Ziedi sīki, pa vienam augšējo lapu žāklēs. Kauslapas četras, vainaglapas četras, šķeltas, violetas, 3–6 mm garas. Drīksna četrdaļīga. Auglis – ap 4–5 cm gara pogaļa, blīvi klāta ar piegulošiem matiņiem. Zied jūnijā līdz septembrim (Raven 1968; Fatare 2003; Karlsson 2010). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot dažus reģionus, piemēram, Britu salas, Pireneju pussalas R daļu (Raven 1968; Цвелев 2000; GBIF 2022; Govaerts 2024). Izplatības areāla A daļā suga sastopama plašā teritorijā Rietumsibīrijā un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Govaerts 2024), savukārt areāla dienvidos – līdz Vidusjūras reģionam (Raven 1968; GBIF 2022). Latvijā un Lietuvā sastopama ļoti reti (Fatare et al. 1996), savukārt Igaunijā – samērā reti (Kukk et al. 2020). Sastopamības apgabals (EOO) ir 10 073 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Sugas izplatība specifisku, daļēji antropogēni ietekmētu dzīvotņu dēļ ir ļoti mainīga, un vietās, kur suga agrāk bija zināma – Piejūras zemienē, Daugavas ielejā (Bumbure 1959; Fatare 2003) –, pēdējos 30 gados tā vairs nav konstatēta.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta un nav zināma. Valstī pašlaik zināmas četras atradnes. Vēsturisko atradņu ir ievērojami vairāk, bet pētījumu trūkuma dēļ nav iespējams izvērtēt, vai suga tik tiešām ir daudzviet izzudusi vai tomēr sastopama biežāk. Turklāt suga ir ļoti līdzīga ļoti bieži sastopamajai kalnu kazrozei Epilobium montanum. Pakalnu kazroze pirmoreiz atrasta 1884. gadā pie Krāslavas, vēlāk ievākta arī Vidus- un Rietumlatvijā. Pēdējos 30 gados ievākti tikai četri herbārija paraugi (DAU, LATV). Līdzīgi kā pašlaik zināmajās, arī senajās atradnēs suga, visticamāk, bijusi maz, tikai atsevišķi indivīdi. Tikai atradnei pie Dūnākļa ezera ir piezīme “daudz eksemplāru”. Tā kā visas atradnes ir ārpus ĪADT, nav publikāciju par šo teritoriju floru vai dabas aizsardzības plānu, kur šī suga būtu minēta vai analizēta plašāk.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sugas optimālās dzīvotnes Eiropas centrālajā daļā ir gan karbonātisku iežu klintis, nogruvumi, karbonātisku pamatiežu atsegumi, gan žogi un mūri no šiem iežiem, arī saulaini sausi mežmalu zālāji un ruderālas vietas (Sádlo et al. 2007). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā lielākā daļa atradņu ir ceļmalās sausos priežu mežos vai ruderālās vietās, tādēļ par atradnēm dažādos mežu tipos var runāt tikai nosacīti. Literatūrā minētas sugas atradnes arī dabiskās dzīvotnēs – uz dolomīta atsegumiem, sausos pakalnos un pat jūrmalas kāpās (Bumbure 1959; Fatare 2003), tomēr pēdējo gadu pētījumos suga šādās vietās nav konstatēta. Iespējams, tas saistīts gan ar sugas izplatības nepietiekamo izpēti valstī, gan sugas izzušanu no dabiskām dzīvotnēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Nelielā atradņu skaita dēļ ir grūti spriest par galvenajiem draudiem. Iespējams, sugu nelabvēlīgi var ietekmēt intensīva mežsaimniecība, kā arī dabisko zālāju aizaugšana un uzaršana.
Aizsardzība. Visas sugas atradnes ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugai raksturīgajām dzīvotnēm Latvijā – literatūrā tiek minēti gan sausi priežu meži, gan dolomīta atsegumi, gan kāpas, taču pēdējos gados suga konstatēta tikai traucētās dzīvotnēs –, jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē un pasākumi sugas saglabāšanai.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Hill willowherb – Epilobium collinum. It is very rare in Latvia. The AOO is 16 km2, and the EOO – 10,073 km2. There are no reliable data on the changes in the AOO and the EOO in recent years; however, the distribution of the species in Latvia is variable due to its occurrence in partly disturbed habitats. In the places where the species was previously known, it has not been found during the last 30 years. Over the past 30 years, the species has been found at four sites, two of which were recently recorded (within the last 2–3 years). Due to insufficient inventories, the population size and its changes are unknown, including possible erroneous identification of the taxa, as E. collinum is very similar to E. montanum. There is also a lack of understanding of the suitable habitats, as the literature mentions both dry pine forests, dolomite outcrops and dunes, while in recent years the species has been found only in disturbed habitats – along forest roads and in weedy places. All known species’ localities occur outside protected areas. The known and potential localities must be examined, the population size, distribution dynamics, and threats must be clarified to specify the conservation measures for this species.
Literatūras saraksts
