Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–120 cm augsts lakstaugs. Lapas vienkārt līdz divkārt plūksnaini dalītas, kontūra trīsstūrveidīga, apakšējo un vidējo lapu pēdējās pakāpes daļas lielas, sirdsveidīgas vai olveidīgas, augšējās lancetiskas. Vīkala lapas īlenveidīgas. Vīkaliņa lapas pavedienveidīgas. Ziedi 15–25 cm platos čemuros, mazi, vainaglapas baltas, nevienāda lieluma. Auglis – eliptisks skaldauglis ar platiem, viļņainiem spārniem. Zied jūlijā un augustā. Kalcifīts. Aug grupās (Fatare 2003). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā mēreni siltajā un mērenajā joslā. Uz dienvidiem sugas izplatības areāls sniedzas līdz Spānijas vidusdaļai, Itālijai, Balkānu valstīm, areāla Z mala šķērso Skandināvijas D daļu, austrumos areāls sasniedz Krievijas Eiropas daļu (Uogintas 2021). Igaunijā suga sastopama vairāk R, ZR daļā (Jankevičienė et al. 1996). Lietuvā suga izplatīta galvenokārt DA, DR un ZR daļā (Uogintas 2021). Latvijā tā sastopama diezgan reti, gandrīz tikai R daļā, pārsvarā Abavas un Ventas ielejā un atsevišķas atradnes Daugavas ielejā. Latvijā suga aug areāla Z un A robežas tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 13 332 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 384 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā kā suga līdz šim nav bijusi iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās atradņu reģistrēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tomēr sugas ierobežotās izplatības dēļ tiek uzskatīts, ka tās AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Suga aug nelielās grupās vai kā atsevišķi indivīdi, dažkārt var veidot lielas audzes (Скуратович 2015; Uogintas 2021). Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā ir valgu, parasti kaļķainu augteņu suga, aug galvenokārt klajās vietās, bet var augt arī nelielā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Tā ir gan zālāju, gan mežu suga (Axmanová 2022). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir saulaini mežmalu zālāji un saulaini subkontinentālie ozolu meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama galvenokārt upju ielejās un ezeru krastos, kur tā aug jauktos mežos, palieņu un mežmalu krūmājos, kā arī sausās un mēreni mitrās pļavās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir intensīva mežsaimnieciskā darbība un zemes lietojuma veida maiņa, kā arī zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana.
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT: dabas parkos “Abavas senleja”, “Riežupe”, “Talsu pauguraine”, dabas liegumos “Čužu purvs”, “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta sugas izplatība, jānovērtē populācijas lielums. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, kuru nepieciešamība un veids jāizvērtē katrā atradnē. Ieteicama šīs sugas iekļaušana īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Broad-leaved laserwort – Laserpitium latifolium. It is rather rare in Latvia, found almost exclusively in the western part, mainly in the River Abava and the River Venta Valleys, and isolated localities in the River Daugava Valley. The EOO is 13,332 km2, and the AOO – 384 km2. Since the species is not on the list of protected species, insufficient attention has been paid to recording its localities. However, since the species does not occur in the entire country, it is assumed that the AOO does not exceed the threshold of the EN category. Studies on the distribution, population size and its changes have not been conducted. The species grows as single plants, in small groups, or forms large stands. L. latifolium is found mainly in river valleys and on the slopes of lake depressions, mixed forests, floodplain and forest edge scrub, and dry and mesic meadows. The main threats to the species are intensive forestry, changes in land use and cessation of grassland management. A large percentage of localities occur in protected areas: the “Abavas senleja”, “Riežupe”, “Talsu pauguraine” Nature Parks, the “Ventas ieleja”, and “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves. It is necessary to ensure the protection and appropriate management of habitats suitable for the species. The distribution and population size must be estimated. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
