Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 15 cm augsts, nedaudz sukulents lakstaugs ar ložņājošu, garu sakneni. Stublājs stāvs vai pacils, lejasdaļā var būt zarots. Lapas pretējas, sēdošas, otrādi olveidīgi lancetiskas vai iegarenas, līdz 1,5 cm garas, pelēkzaļas. Ziedi pa vienam augšējo lapu žāklēs. Apziednis zvanveidīgs, apziedņa lapas piecas, pārsvarā purpurvioletas, retāk baltas. Zied jūnijā un jūlijā (Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Sugas areāls aptver Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku, pārsvarā mēreno, retāk vēso joslu (Maiz-Tome 2016). Igaunijā suga sastopama diezgan bieži, Lietuvā ļoti reti (Sinkevičienė et al. 1996). Latvijā suga konstatēta tikai dažās vietās Piejūras zemienē (Eglīte 2003). Nozīmīgākās atradnes ir jūras piekrastē no Kuivižiem līdz Ainažiem, Bērzciemā un Mērsragā, mazāk upju (Lielupes, Svētupes) grīvā, Rīgā un Liepājas ezera piekrastē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8996 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2. Pēdējos 40 gados EOO nav mazinājies, bet AOO ir sarukusi, jo degradējusies vai pat izzudusi daļa sugai piemēroto dzīvotņu.
Populācija. Visaptveroša pētījuma par populācijas lielumu Latvijā nav. Lielākā sugas atradne konstatēta 2018. gadā Rīgas līča R piekrastē, kur sugas indivīdu skaits vērtēts kā vairāki tūkstoši.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir halofīts, aug iesāļās augsnēs, Latvijā galvenokārt piejūras zālājos, retāk citās iesāļās augtenēs (pludmalēs, sanesumu joslās, upju grīvās, lagūnās) (Rūsiņa 2013; Laime, Pilāte 2017). Uzskatāma par pionieraugu, kas var strauji attīstīties smilšainās, smilšaini mālainās vietās, kurās ir pastāvīgs mitrums, bet nespēj augt ilgstoši applūdušās vietās. Tā ir raksturīga suga atlantiskajām halofītiskajām pļavām, galvenokārt augu sabiedrībām no savienības Armerion maritimae (Alegro et al. 2019).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, neatbilstoši apsaimniekojot zālājus vai pārtraucot zālāju pļaušanu un ganīšanu, kā arī paplašinoties apbūves teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm. Vietām būtiska negatīva ietekme ir invazīvām un ekspansīvām augu sugām.
Aizsardzība. Aptuveni 90% atradņu konstatētas ĪADT (dabas liegumos “Randu pļavas” un “Liepājas ezers”, dabas parkā “Engures ezers”). Sugas dzīvotņu platība un kvalitāte mazinās, līdz ar to sarūk arī reģionālā populācija.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Efektīvi jāapsaimnieko ĪADT, atjaunojot un pareizi uzturot piejūras zālājus (Rūsiņa 2017). Aktualizējot attiecīgo ĪADT dabas aizsardzības plānus, jāizvērtē sugas atradnes, to platība un stāvoklis. Jānovērtē populācijas lielums un jāveic tā monitorings. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sea-milkwort – Glaux maritima. It is rare in Latvia, found only in a few places in the Coastal Lowland between Kuiviži and Ainaži, in Bērzciems and Mērsrags, by the river mouths of Lielupe and Svētupe in Riga, and the shores of Lake Liepāja. The EOO is 8,996 km2, and the AOO – 72 km2. Over the last 40 years, the EOO has been stable, while the AOO has decreased. The richest subpopulation was found in 2018 on the western coast of the Gulf of Riga with several thousand individuals. No comprehensive studies of the population size have been conducted. The species is a halophyte and grows in saline soils. In Latvia, it occurs mainly in coastal grasslands, and less often in other brackish habitats (beaches, driftlines at the coast, river mouths and lagoons). The threats are the degradation and transformation of ecosystems due to inappropriate management of semi-natural grasslands or cessation of grassland mowing and grazing, expansion of built-up areas, sports and recreation, and invasive and expansive plant species. Approximately 90% of the species’ localities occur in protected areas: the “Randu pļavas” and “Liepājas ezers” Nature Reserves, the “Engures ezers” Nature Park and the “Rīgas līča rietumu piekraste” Protected Marine Area. The area and condition of suitable habitats tend to decrease, and consequently, the G. maritima population is declining. Effective management of protected areas is necessary, ensuring the restoration and proper maintenance of coastal grasslands. When updating the site management plans of the relevant protected areas, the G. maritima localities and the habitat condition should be considered. The population size should be assessed, and monitoring should be carried out. Residents, mainly landowners and managers, should be informed about the threat to the species’ habitats and the importance of management.
Literatūras saraksts
