Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Trejziedu madara

Galium triflorum Michx.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Trejziedu madara

Galium triflorum Michx.

Foto: Agnese Priede – trejziedu madara.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Rubiaceae – rubiju.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(ii,iii,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2016, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (-), Vācija (-), Polija (-), Lietuva (DD, 2021), Igaunija (LC, 2017), Zviedrija (NT, 2020), Somija (LC, 2019), Baltkrievija (CR, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (+), Ļeņingradas (+), Novgorodas (+)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–80 cm augsts lakstaugs ar tieviem sakneņiem un gulošiem vai paciliem četršķautņainiem stublājiem. Lapas un pielapes lancetiskas, kopā pa sešām neīstos mieturos, stublāja augšdaļā arī pa četrām vai piecām. Ziedi sīki, pa trim, retāk pa diviem, dihāzijos, kuri veido šauru, skarveidīgu, saliktu ziedkopu, – piramīdu. Vainags riteņveidīgs, vainaglapas četras, zaļganbaltas, līdz pusei saaugušas. Auglis – divu riekstiņu skaldauglis, riekstiņi ar gariem, atstāvošiem, baltiem un spīdīgiem galā āķveidīgi saliektiem matiņiem. Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).

Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā no Kanādas līdz Meksikai, Austrumāzijā līdz Japānai, Ziemeļ- un Ziemeļaustrumeiropā (Smith 2016). Baltkrievijā sastopama ļoti reti, zināmas tikai trīs atradnes D daļā (Дубовик 2015). Lietuvā ļoti reti, reģistrēta tikai piecās vietās (Kizienė et al. 1996; Gudžinskas 2021). Igaunijā sastopama reti, galvenokārt ZA daļā (eElurikkus 2022). Latvijā suga sastopama ļoti reti R un A daļā. Latvijā sasniedz areāla Eiropas daļas D robežu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 041 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām nav veikti.

Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Vienā atradnē parasti konstatēti vien daži indivīdi, tikai dažās atradnēs suga sastopama lielākās platībās, izklaidus 15–25 ha platībā (Kreile u. c. 2015).

Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, galvenokārt vāji līdz vidēji skābās, barības vielām nabadzīgās līdz vidēji bagātās augtenēs noēnotās līdz daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama gan mežos slapjās minerālaugsnēs (piemēram, vēros), gan slapjās kūdras augsnēs (piemēram, dumbrājos). Aug gan nogāzēs, gan līdzenās vietās, purvu un mitru mežu malās, susinātos mežos. Aug mitrās, vidēji auglīgās augsnēs dažādos meža augšanas apstākļu tipos, piemēram, vērī, damaksnī, slapjajā vērī, niedrājā, šaurlapu kūdrenī u. c. Lakstaugu stāvā parasti aug kopā ar meža zaķskābeni Oxalis acetosella, divlapu žagatiņu Maianthemum bifolium, mūru mežsalātu Mycelis muralis, klinšu kauleni Rubus saxatilis, niedru ciesu Calamagrostis arundinacea, Alpu raganzālīti Circaea alpina. Sūnu stāvu veido Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi un spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens (Kreile u. c. 2015; LU BI kartotēka). Lai gan tā ir dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013), mežaudzes vecumam ne vienmēr ir būtiska nozīme (Kreile u. c. 2015).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugas dzīvotnes apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība un hidroloģiskā režīma maiņas.

Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Lielākās un noturīgākās atradnes atrodas dabas parkā “Silene”, Teiču dabas rezervātā un dabas liegumā “Baltezera purvs” (Kreile u. c. 2015). Suga konstatēta arī Krustkalnu dabas rezervātā, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Melnsalas purvs” un “Liepnas niedrāji”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Atradnēs, kas atrodas ĪADT, jāsaglabā esošais aizsardzības režīms bez mežsaimnieciskās darbības, jānodrošina sugai piemērots hidroloģiskais režīms, nav pieļaujama nosusināšana. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums.

Autore: Aiva Bojāre.

Summary. Sweet-scented bedstraw – Galium triflorum. Very rare in Latvia, occurring in the western and eastern parts of the country. The EOO is 19,041 km2, and the AOO – 84 km2. In Latvia, studies on the distribution, population size and its dynamics have not been conducted. The species is mainly found in broadleaf, coniferous and mixed forests on wet mineral and organic soils. G. triflorum is a specialist species of woodland key habitats, but not restricted to them. The threats are intensive forestry operations and drainage. The percentage of species population in protected areas is unknown. G. triflorum has been found in the Krustkalni and Teiči Strict Nature Reserves, the Ķemeri National Park, and the “Melnsalas purvs” and “Liepnas niedrāji” Nature Reserves. To protect the species, forestry activities and drainage must be prevented and natural hydrological regime must be ensured.

Literatūras saraksts

  • Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.
  • eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/4848 [skatīts 17.11.2022.].
  • Gudžinskas, Z. 2021. Trižiedis lipikas Galium triflorum Michx. Kn.: Rašomavičius, V. (red.). Lietuvos raudonoji knyga. Gyvūnai, augalai, grybai. Vilnius, psl. 496.
  • Kabucis, I. 2003. Trejziedu madara Galium triflorum Michx. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 254.–255. lpp.
  • Kizienė, B., Kuusk, V., Plotniece, M. 1996. Rubiaceae A. L. Juss. In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants II. Estonian Academy of Sciences, Institute of Zoology and Botany. Eesti Loodusfoto AS, Tartu, 261.
  • Kreile, V., Āboliņa, A., Bambe, B., Rove, I., Opmanis, A., Suško, U. 2015. Trejziedu madaras Galium triflorum Michx. izplatība un populāciju stāvoklis Latvijā. LU 72. Zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes, 186.–188. lpp.
  • Smith, K. 2016. Galium triflorum. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64313537A67729541. https://www.iucnredlist.org/species/64313537/67729541 [skatīts 17.11.2022.].
  • Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021. Karplanter: Vurdering av myskemaure Galium triflorum for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. http://www.artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/12648 [skatīts 14.11.2024.].
  • Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.
  • Дубовик, Д.В. 2015. Galium triflorum. Кн.: Качановский, И.М., Никифоров, М.Е., Парфенов, В.И. (гл. редк.). Красная книга Республики Беларусь: редкие и находящиеся под угрозой виды дикорастущих пастений. 4-е изд. Энцыкл. имя П. Броуки, Минск, с. 48. 
Projekta finansētāji un partneri