Morfoloģija un bioloģija. Tas ir daudzgadīgs 20–100 cm augsts skarbmatains lakstaugs ar spēcīgu sakneni. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarots. Lapas pamīšus, lancetiskas līdz lineāri lancetiskas, gals smails. Lapas apakšpusē stipri izcilnēta galvenā un divas sāndzīslas. Ziedi sīki, daudzziedainos rituļos. Kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas. Vainags dzeltenbalts līdz zaļganbalts. Vainaga stobriņš divreiz garāks nekā apmale. Skaldauglis sadalās četros riekstiņos. Riekstiņi olveidīgi, balti, gludi, spīdīgi. Zied jūnijā un jūlijā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Cepurīte 2003). Paaudzes ilgums ir septiņi gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā (neiekļaujot ZA daļu) un Āzijas R un centrālajā daļā no siltās līdz mērenajai joslai (Priedītis 2014). Baltkrievijā suga sastopama izolētās atradnēs galvenokārt D daļā (Дубовик, Третьяков 2015). Lietuvā suga ir reta, sastopama tikai lielo upju – Nemunas, Ventas, Minijas, Šventājas – ieleju D nogāzēs (Uogintas 2021). Igaunijā suga ir izplatīta galvenokārt R daļā un salās, retāk centrālajā un A daļā (eElurikkus 2022). Latvijā sastopama reti, nevienmērīgi, R, A un centrālajā daļā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla ZA malai (GBIF 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 31 213 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 92 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Sugas atradnes ir nelielas, parasti suga aug nelielās grupās pa 5–10 indivīdiem vai atsevišķi indivīdi. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Ārstniecības cietsēkle aug galvenokārt sausās līdz nedaudz mitrās kaļķainās, galvenokārt barības vielām vidēji bagātās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami vidējas intensitātes augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā sugas dabiskās optimālās dzīvotnes ir saulaini mežmalu zālāji, taču tā bieži sastopama arī izcirtumos (Sádlo et al. 2007). Lietuvā suga aug saulainu mežmalu zālājos, pauguru nogāzēs (Uogintas 2021). Latvijā tā sastopama sausos un mēreni mitros zālājos, platlapju-skujkoku mežos, skrajos krūmājos. Reģistrētie novērojumi ir galvenokārt upju ielejās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir zemes lietojuma veida maiņa un klajo dzīvotņu aizaugšana ar krūmiem.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Abavas senleja”, “Bauska”, “Ogres ieleja”, dabas liegumos “Grebļukalns”, “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, jānoskaidro izplatības dinamika. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus. Lai saglabātu sugu, ir jāatjauno aizaugušie dabiskie zālāji un citas piemērotas dzīvotnes, jāuztur tās klajas.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Common gromwell – Lithospermum officinale. It is rare in Latvia, and the distribution is uneven. The AOO is 92 km2, and the EOO – 31,213 km2. The subpopulations are small; it usually grows in small groups (5–10 individuals) or as single individuals. Studies on the population size and its dynamics in Latvia have not been conducted. The species occurs in dry and mesic meadows, broadleaved-coniferous forests, sparse shrublands, and almost exclusively in river valleys. The main threat to the species is the change in land use and overgrowing of grasslands. Most of the localities are found in protected areas: the “Abavas senleja”, “Bauska”, and “Ogres ieleja” Nature Parks, the “Grebļukalns”, “Ventas ieleja” and “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves. The knowledge of population size, distribution and its dynamics must be improved. The preservation of species’ habitats must be ensured by an appropriate management, i.e., it is essential to restore overgrown semi-natural grasslands and other suitable habitats, and to maintain them in good condition.
Literatūras saraksts
