Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs ar raksturīgu ķiploku smaržu un rūgtu garšu. Stublājs stāvs vai pacils, neizteikti četršķautņains, matains, vienkāršs vai no pamata zarojas, pie stublāja pamata ložņājoši dzinumi. Lapas ir sēdošas, pretējas, veselas, 1,5–4 cm garas, 0,5–1 cm platas, iegareni lancetiskas, mala lielzobaina līdz rantaina. Ziedi pa 2–3 attālinātos mieturos lapām līdzīgu seglapu žāklēs skrajās vārpveida ziedkopās. Kauslapas piecas, saaugušas, zvanveida, vienpusēji izliektas. Vainaglapas piecas, saaugušas. Vainags 7–12 mm garš, divreiz garāks nekā kauss, šķietami vienlūpains, gaiši purpurrozā. Auglis – četru riekstiņu skaldauglis. Riekstiņi līdz 2 mm gari, iegareni, tīklaini bedraini, pelēkbrūni. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2003, 2006).
Izplatība. Sugai ir plašs areāls, tas iekļauj Rietum- un Centrāleiropu, Britu salas un Skandināvijas D daļu, daļu Austrumeiropas, Rietumsibīriju (Heywood, Richardson 1972; GBIF 2022; Govaerts 2024). Areāla D daļa iekļauj Vidusjūras reģionu līdz Ziemeļāfrikai, Tuvos Austrumus, Kaukāza reģionu un Vidusāziju līdz Ķīnas D daļai (Malyschev 2006; GBIF 2022; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga sastopama reti un nevienmērīgi, biežāk Igaunijas centrālajā un R daļā (Kask et al. 1996). Latvijā reti, atradnes koncentrējas galvenokārt Lielupes kreisā krasta pieteku baseinos (Фатаре 1986; Tabaka 2001). Sastopamības apgabals (EOO) ir 513 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. 2022. un 2023. gadā suga konstatēta vairākās vietās grāvjos Svitenes apkārtnē. Pēdējos gados nav datu par izplatības pārmaiņām Latvijā. Iespējams atrast jaunas sugas atradnes valsts D daļā.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta un nav zināma. Valstī ir aptuveni desmit atradņu. Pirmoreiz suga atrasta 1928. gadā Svitenes lejtecē, vēlāk arī citviet Lielupes kreisā krasta pieteku krastmalās, kā arī trijās vietās ārpus šī apvidus – Engurē, Kalnciemā un Grobiņā (Lange 1960; Фатаре 1986). Sugai raksturīga spēcīga ģeneratīvā un veģetatīvā vairošanās, un tika uzskatīts, ka tas nodrošina tai ilgstošu patstāvīgu vietu Zemgales līdzenuma upju krastmalu florā arī nākotnē (Lange 1960). Taču 20. gs. 60. gados notika vērienīga mazo un vidējo upju iztaisnošana, meliorācijas sistēmu ierīkošana, ainavas pārveidošana un lauksaimniecības intensifikācija, īpaši Zemgales līdzenumā, kas, visticamāk, iznīcināja daļu sugas atradņu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās līdz slapjās, galvenokārt vāji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir kaļķaini zāļu purvi un atklātas augsnes laukumi slapjos zālājos (Sádlo et al. 2007). Latvijā tā konstatēta galvenokārt upju un daļēji aizaugušu grāvju ūdens malās, slapjās palieņu pļavās, kaļķainā zāļu purvā kopā ar zilgano seslēriju Sesleria caerulea un sāres grīsli Carex panicea (LU BI kartotēka), kā arī krūmājos pie upēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Atradnes apdraud intensīva lauksaimniecība upju un grāvju tuvumā, invazīvo sugu izplatīšanās gar upēm un grāvjiem, kā arī dabiskā sukcesija. Potenciāli visas atradnes apdraud upju ūdenslīmeņa mākslīga regulēšana.
Aizsardzība. Gan sugas vēsturiskās, gan 21. gs. 20. gadu sākuma atradnes atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, ievērojot upju un grāvju buferjoslu un nelietojot pesticīdus tiešā sugas atradņu tuvumā. Lai aizsargātu sugu, jāveido mikroliegumi.
Autori: Gunta Evarte-Bundere*, Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Water germander – Teucrium scordium. It is rare in Latvia, with the earlier recorded localities concentrated mainly in the basins of the left bank of the River Lielupe tributaries. In 2022 and 2023, it was found in ditches in several places around Svitene (Lielupe basin). The AOO is 20 km2, and the EOO – 513 km2. There is no data on changes in distribution in recent years. The species may have other unknown localities in the southern part of Latvia. The population size and its dynamics are unknown. The total number of records in Latvia is ca. ten. In the 1960s, large-scale straightening of small and medium-sized rivers took place that included the installation of drainage systems, fundamental landscape transformation, and agricultural intensification, especially in the Zemgale Plain, which most likely destroyed some of the T. scordium localities. The species has been found mainly on the banks of rivers and ditches, in wet depressions and riparian shrubs. The threats are intensive agriculture near rivers and ditches, invasive species, natural succession, and modification of river water levels. The suitable habitats in Zemgale should be surveyed to improve knowledge of the species. All T. scordium localities occur outside protected areas. Microreserves should be established, and the ecology of the species should be studied. Habitat conservation should be ensured by promoting their protection and appropriate management, e.g., ceasing the use of pesticides near the localities of T. scordium.
Literatūras saraksts
