Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 15–50 cm augsts lakstaugs, pusparazīts. Stublājs tievs. Sakņu sistēma vāji attīstīta. Lapas pretējas, lineāri lancetiskas līdz lancetiskas. Ziedi blīvā vārpveidīgā ziedkopā, sakārtoti četrās rindās lapveidīgu seglapu žāklēs. Seglapas pie pamata ķemmveidīgi zobainas, mala ar skropstiņām, zaļas, dzeltenzaļas vai ar purpura nokrāsu. Kauss zvanveidīgs, ar četriem nevienādiem zobiņiem, dzīslas un zobiņi ar matiņiem. Vainags 10–16 mm garš, ar stobriņu un divlūpainu apmali, gaišdzeltens, rīklīte spilgti dzeltena, apakšlūpa dažreiz ar purpura nokrāsu. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam (Gavrilova 2003). Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Suga izplatīta lielākajā daļā Eiropas, izņemot atsevišķus tās Z un D reģionus (Tutin et al. 1972), un Āzijā (Gavrilova 2003). Igaunijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt R daļā. Lietuvā sugas atrašana zināma tikai no veciem literatūras datiem (Kask et al. 1996). Latvijā suga sastopama ļoti reti. Ilgu laiku bija zināma tikai viena atradne Piejūras zemienē Rindas apkārtnē Irbes krastā (Kask et al. 1996). Pēdējos gados suga konstatēta arī divās vietās Ziemeļvidzemē – aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (Medne 2019) un dabas liegumā “Rūjas paliene”. Sastopamības apgabals (EOO) ir 3429 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Latvijā pētījumi par populāciju lielumu un tā tendencēm nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Galvenokārt sausu līdz valgu, galvenokārt kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug daļēji noēnotās līdz klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir zālāju, krūmāju un mežu suga (Axmanová 2022). Latvijā suga sastopama senos zālājos ar kaļķainu augsni un mainīgiem mitruma apstākļiem upju palienēs (Medne 2019). Eiropas vidienē suga aug galvenokārt saulainu mežmalu sabiedrībās sausās augsnēs un ozolu mežos (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Nav datu par konkrētiem apdraudējumiem. Iespējamie apdraudējumi ir nepietiekamas apsaimniekošanas izraisīta piemērotu dzīvotņu degradācija, lauksaimnieciskā darbība, piemēram, zālāju uzaršana, meliorācija, zālāju pārganīšana.
Aizsardzība. Visas sugas atradnes ir ĪADT: aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumos “Ances purvi un meži” un “Rūjas paliene”. Tomēr tas nenodrošina sugas saglabāšanos ilgtermiņā, ja netiek apsaimniekoti zālāji.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda zināmās atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jāsaglabā sugas dzīvotnes, veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus (pļaušanu, ekstensīvu ganīšanu). Lai saglabātu sugu, ir būtiski atjaunot aizaugušos dabiskos zālājus un uzturēt tos klajus.EN
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Crested cow-wheat – Melampyrum cristatum. Very rare in Latvia. For a long time, only one locality of this species was known in the Coastal Lowland, in the vicinity of Rinda on the banks of the River Irbe. In recent years, the species has also been found in two places in northern Vidzeme. The AOO is 16 km2, and the EOO – 3,429 km2. Studies on the distribution and population size have not been conducted. The species occurs in semi- natural grasslands in river floodplains with carbonate-rich soil and variable moisture conditions. The threats are the degradation of suitable grassland habitats due to insufficient management, afforestation, drainage and overgrazing. All localities of M. cristatum are in protected areas: the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area, and the “Ances purvi un meži” and “Rūjas paliene” Nature Reserves. However, it does not ensure the long-term survival of the species if the grasslands are not managed well. For the conservation of the species, it is necessary to examine the earlier recorded localities, clarify the population size and distribution dynamics. Restoration and regular management (mowing and extensive grazing) of M. cristatum habitats are necessary.
Literatūras saraksts
