Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 cm augsts lakstaugs. Tas ir bezhlorofila parazītaugs, parazitē galvenokārt uz lauka vībotnes Artemisia campestris saknēm, retāk uz parastā pelašķa Achillea millefolium (Kreutz 1995). Stublājs stāvs, sulīgs, 0,6–1 cm diametrā, dzeltenīgs, blīvi klāts ar baltiem tīmekļveida matiņiem, pie pamata tikko jaušami paresnināts. Lapas uz stublāja plēkšņveidīgas, lancetiskas vai olveidīgi lancetiskas, 1–2 cm garas. Ziedkopa cilindriska vai ovāla, blīva. Pie katra zieda brūngana seglapa. Kauslapas brīvas, 0,8–1,3 cm garas, veselas, retāk šķeltas divos lancetiskos zobiņos. Vainags 1,5–2 cm garš, spilgti gaišvioleti zils, stobrveida, izliekts, ārpusē blīvi klāts ar tīmekļveida matiņiem. Vainaga apakšlūpas daivas platas, krokainas. Auglis – iegarena pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā; tikai vienreiz ziedošs augs (Priedītis 2014).
Izplatība. Sugas areāls sniedzas no Bavārijas DA daļas caur Vācijas rietumiem līdz Eiropas austrumiem, līdz Vidusāzijai un Japānai (Kreutz 1995). Lietuvā suga nav konstatēta, bet potenciāli iespējama (Gudžinskas 1999). Latvijā pirmo reizi atrasta 1960. gadā uz dzelzceļa uzbēruma Rīgā (Viljasoo et al. 1996). Latvijā suga sastopama reti un nevienmērīgi valsts DA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 990 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Līdz 2004. gadam suga nebija iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc nebija veikti mērķtiecīgi pētījumi un nebija inventarizētas sugas atradnes. Dabas parkā “Silene” atradne sausā atmatā zināma kopš 20. gs. beigām – ik gadu bija novēroti 40–50 ziedoši indivīdi (Priedītis 2014). Pārbaudot atradni dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā, konstatēts tikai viens sugas indivīds. Dabiskās sukcesijas gaitā atradne ir mainījusies, un tajā nepietiekamā daudzumā sastopams zilganās brūnkātes saimniekaugs – lauka vībotne (Krasnopoļska, Svilāne 2019). 2023. gadā suga tur netika konstatēta.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku Latvijā un Baltijas valstīs. Latvijā ir aptuveni 15 atradņu, lielākā to daļa koncentrēta Daugavpilī. Indivīdu skaits atradnēs ir neliels, nepārsniedz 10–15. 2022. gadā lielākā populācija atradās dabas parkā “Daugavas loki”, kur indivīdu skaits sasniedza 126.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, galvenokārt kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tā aug pārsvarā sausos kaļķainos zālājos uz iežu atsegumiem un stepju zālājos (Sádlo et al. 2007). Latvijā sastopama sausās klajās vietās ar skraju veģetāciju, sausos zālājos, atmatās, arī uz dzelzceļa uzbērumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana (raksturīgo dzīvotņu aizaugšana), kā arī zemes lietošanas veida maiņa.
Aizsardzība. Suga konstatēta ĪADT – dabas parkos “Silene” un “Daugavas loki”. Aptuveni 50% populācijas koncentrējas vienā atradnē Lielbornes apkārtnē dabas parkā “Daugavas loki”, tomēr tas nenodrošina sugas saglabāšanos, ja neapsaimnieko sugas dzīvotnes.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē, jāpārbauda citas potenciālās atradnes. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, – zālāju apsaimniekošanu, krūmu izciršanu, uzturot klajas dzīvotnes.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Blue broomrape – Orobanche coerulescens. It is rare in Latvia, and is only known from Riga (recorded in 1960) and south-eastern Latvia. The EOO is 990 km2, and the AOO – 44 km2. No targeted research and overall inventory of the species’ localities have been conducted. The population size and its dynamics in Latvia are unknown. The total number of localities in Latvia is small, approximately 15, and most of the localities are in Daugavpils City. The species is probably extinct in the “Silene“ Nature Park (not found in 2023). The number of individuals per site does not exceed 10–15. In 2022, the largest known subpopulation was in the “Daugavas Loki“ Nature Park, where the number of individuals reached 126. O. coerulescens grows on the host plant Artemisia campestris; it occurs in dry, open areas with sparse vegetation, dry grasslands, fallows and railway embankments. Natural succession has a negative impact as it leads to overgrowing of open habitats. The species has been found in the “Silene” and “Daugavas loki” Nature Parks. Approximately 50% of the country’s population occurs in the vicinity of Lielborne in the “Daugavas loki” Nature Park. The population size, distribution dynamics, and threats should be clarified, and other potential localities should be examined. The conservation of suitable habitats must be ensured by appropriate management, such as grassland management, clearing of shrubs, and maintenance of open habitats.
Literatūras saraksts
