Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–45 cm augsts lakstaugs ar ložņājošu, posmainu sakneni. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs vai nedaudz zarots, lejasdaļā parasti ar violetu nokrāsu. Lapas sēdošas, krusteniski pretējas, olveidīgi lancetiskas, 3–5 cm garas, 0,5–1,2 cm platas. Lapas plātnes mala attāli zāģzobaina vai jomaina. Ziedi pa vienam lapu žāklēs, ziedkāti 0,5–1,5 cm gari. Katram ziedam ir divas lineāras, ap 1 cm garas pieziedlapas, saaugušas ar kausa pamatu. Kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas pie pamata. Vainags neizteikti divlūpains, balts vai gaišsārts, 1,5–2,5 cm garš, stobriņš garš, dzeltenīgs. Auglis – 5–8 mm gara olveida pogaļa. Zied no jūnijā līdz augustam (Webb 1968; Cepurīte 2003).
Izplatība. Suga sastopama no Rietum- un Centrāleiropas līdz Rietumsibīrijai (Webb 1968; GBIF 2022; Govaerts 2024). Latvijā un Lietuvā suga sastopama ļoti reti, savukārt Igaunijā pēdējo reizi konstatēta 1937. gadā (Kaask et al. 1996). Latvijā suga zināma kopš 1848. gada, kad tā tika atrasta Rīgā, Andrejsalā, vēlāk arī citviet visā Daugavas ielejā (Фатаре 1986). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1249 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Lai arī nav precīzu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā pēdējos 30 gados, vēsturisko atradņu dati un herbārija materiāli liek secināt, ka atradņu skaits ir ievērojami mazinājies. Mūsdienās tā sastopama atsevišķās izolētās atradnēs Daugavas ielejā, galvenokārt no Piedrujas līdz Naujenei (Табака 1982; Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Līdz HES kaskādes izveidošanai ārstniecības rūgtene Daugavas ielejā bija reti sastopama visā upes tecējumā. Tagad Daugavas HES kaskādes ietekmētajā zonā suga sastopama tikai Kokneses apkārtnē. Daugavas vidusteces un lejteces atradnes Rīgā, Salaspilī, Ciemupē, Skrīveros, Pļaviņās, Aizkrauklē, Krustpilī u. c. (Фатаре 1986; Cepurīte 2003) izzudušas.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Pēdējos gados suga konstatēta jaunās atradnēs (Līvānu apkārtnē, Koknesē) – tas varētu liecināt par iespējamu sugas cenopopulāciju atjaunošanos piemērotās vietās arī citviet Daugavas vidustecē un lejtecē. Sugas atradnes piemērotos hidroloģiski nepārveidotos Daugavas krastu posmos ar nelielu antropogēno slodzi ir nelielas, tomēr samērā stabilas. Par to spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc dabas aizsardzības plāna dabas parkam “Daugavas loki”, kas ir uzskatāms par sugas kodolteritoriju (Evarts-Bunders, Jurševska 2010).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju, vidēji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai vajadzīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir palieņu zālāji līdzenumos, kā arī augsto grīšļu audzes un zālāji iesāļās augtenēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā sastopama galvenokārt palieņu zālājos ar zemu, skraju veģetāciju akmeņainā substrātā, parasti kopā ar britu staģi Pentanema britannica un maurloku Allium schoenoprasum.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu izmanto tautas medicīnā.
Apdraudējums. Atradnes visvairāk apdraud ūdenstūristi un makšķernieki, kuri, nobradājot augus, var izraisīt to izzušanu. Potenciāli visas atradnes apdraud Daugavas ūdenslīmeņa mākslīga regulēšana, kas izraisa auga izzušanu, kā tas ir noticis atradnēs lejpus Pļaviņām. Sugas atradnes apdraud arī upju krastmalu aizaugšana ar krūmiem un kokiem, kā arī invazīvās augu sugas (ošlapu kļava Acer negundo, adatainais dzeloņgurķis Echinocystis lobata) upju palienēs.
Aizsardzība. Aptuveni 90% atradņu atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Lai aizsargātu sugu, izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāpēta tai piemērotas dzīvotnes arī citviet. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošu to apsaimniekošanu, – pļaušanu, ganīšanu, invazīvo sugu apkarošanu.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Drug hedge hyssop – Gratiola officinalis. It occurs very rarely in Latvia. The AOO is 48 km2, and the EOO – 1,249 km2. The number of localities in Latvia has significantly decreased. Before the construction of the cascade of hydropower stations in the River Daugava Valley, it was a rare plant along the entire course of the river; currently, the species is found almost exclusively in the untransformed part of the River Daugava Valley upstream from the reservoirs. Approximately 90% of the species’ localities are in the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. G. officinalis grows on flooded pebble terraces close to the waterline in small groups of individuals. The threats are trampling and other damage caused by water tourists and anglers, overgrowing with shrubs and trees, and the spread of invasive plants. All localities are potentially threatened by changes to the water level of the River Daugava. It is necessary to survey the localities in order to specify the population size, distribution dynamics and threatening factors. The conservation of suitable habitats for the species must be ensured by an appropriate protection regime and management.
Literatūras saraksts
