Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–20 cm augsts lakstaugs. Viss augs ar pelēcīgu, tūbainu apmatojumu. Stublājs stāvs, augšdaļā dihotomiski zarots. Lapas lineāri lancetiskas, līdz 1,3 cm garas, sēdošas, piekļautas stublājam, mala gluda, gals un pamats smails. Ziedu kurvīši 3–4 mm gari, izvietoti uz zariem un stublāja galviņveidīgos pušķos pa 2–7. Kurvīša gultne klāta ar plēkšņlapiņām. Ārējās vīkallapas olveidīgas, iekšējās lancetiskas, augļu laikā tās staraini atstāv. Ziedi iedzelteni, divdzimumu ziedi dažreiz iesārti. Kurvīša vidū kausmatiņi izvietoti vairākās rindās, vidū 4–5 divdzimumu stobrziedi, ap tiem pavedienveida sievišķie ziedi. Auglis – sīks sēklenis. Zied jūlijā un augustā (Šulcs 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, galvenokārt R daļā, daudz mazāk A daļā, tikpat kā nav Z daļā. Atsevišķas atradnes norādītas arī Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā (Šulcs 2003; Priedītis 2014). Baltijas valstīs suga konstatēta maz: Igaunijā reti, Latvijā ļoti reti, Lietuvā tikai DA daļā un piejūrā (Lazdauskaitė et al. 2003). Latvijā suga izplatīta galvenokārt Piejūras zemienē (Ādažu un Ances apkārtnē), kā arī Rucavas apkārtnē Sventājas ielejā un Daugavpils novadā Kumbules kreisajā krastā. Literatūras un herbārija dati liecina, ka pirms 100–120 gadiem suga ir bijusi izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās. Ir bijušas atradnes Nīcas, Ziemupes, Rīgas, Plieņciema, Krustpils, Krāslavas apkārtnē un citās vietās (Šulcs 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 35 850 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav. Inventarizācijas un pētījumu datos minēts, ka indivīdu skaits atradnē ir bijis no dažiem līdz divdesmit vai suga konstatēta vairāku kvadrātmetru platībā. Par lielāko daļu atradņu kvantitatīvu datu nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Izteikti klaju vietu augs, saistīts ar sausiem zālājiem, sīkkrūmu un atsegumu augāju (Sádlo et al. 2007). Baltijas valstīs sastopama sausās smilšainās augsnēs sausos priežu mežos, mežmalās, ceļmalās, virsājos, var būt arī kā nezāle smilšainos tīrumos (Šulcs 2003; Auniņa, Rove 2013; Priedītis 2014). Latvijā suga konstatēta galvenokārt sausos virsājos Piejūras zemienē un ārpus tās, kā arī ceļmalās piejūras mežos. Demenes pagastā zināma sugas atradne sausā smiltāju pļavā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jūtīga pret vides eitrofikāciju, arī pret pārmērīgu mehānisku ietekmi. Viens no draudiem ir oligotrofo dzīvotņu pārveidošanās sukcesijas gaitā, ekspansīvo augu sugu ietekmes palielināšanās, piemēram, sila virša Calluna vulgaris vai slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios dominance. Dzīvotņu mazināšanos izraisa arī pārmērīga antropogēnā slodze, piemēram, izbradāšana un izbraukāšana, kā arī apbūve.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu atrodas ĪADT: aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, dabas liegumos “Sventājas upes ieleja”, “Ances purvi un meži”. Taču tas negarantē sugas aizsardzību, jo dzīvotnes netiek atbilstoši apsaimniekotas.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugas populāciju, jāsaglabā oligotrofās dzīvotnes, it īpaši virsāji un sausi priežu meži ar laucēm. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot attiecīgo ĪADT dabas aizsardzības plānus un biotopu aizsardzības plānus. Jāinventarizē sugas atradnes un jāveic populācijas monitorings, lai varētu novērtēt populācijas attīstības tendences un mērķtiecīgāk organizēt sugas aizsardzību. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un to apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Small cudweed – Filago minima. Very rare in Latvia, and mainly found in the Coastal Lowland (Ādaži, Ance, the River Sventāja Valley near Rucava and Daugavpils region). As recorded in the literature and herbariums, 100–120 years ago F. minima was more common than today. The EOO is 35,850 km2, and the AOO – 36 km2. There is no information on the population size in Latvia. The number of individuals per site may vary from a few to 20 or cover several square metres. F. minima grows in open places, such as dry grasslands, heaths and outcrops. In Latvia, the species has been found mainly in dry heaths in the Coastal Lowland and on roadsides in coastal forests. In south-eastern Latvia, it is known from a dry meadow. The species is sensitive to eutrophication and excessive soil disturbance. The threats are the overgrowth of oligotrophic habitats and the dominance of expansive plant species. Habitat decline is caused by excessive trampling and expansion of built-up areas. Approximately 70% are in protected areas: the “Ādaži” Protected Landscape Area, and the “Sventājas upes ieleja” and “Ances purvi un meži” Nature Reserves. However, this does not guarantee the conservation of the species, since there is a lack of appropriate habitat management. To ensure conservation of F. minima, it is necessary to preserve oligotrophic habitats, especially heaths and dry pine forests with glades. This should be considered when developing and implementing site management plans relevant to the protected areas. An inventory of the species’ habitats and population monitoring should be carried out to assess the population trends and ensure more targeted conservation actions. Residents, mainly landowners and land managers, should be informed about the threats to the species’ habitats and the importance of management. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
