Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Maurloks

Allium schoenoprasum L.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Maurloks

Allium schoenoprasum L.

Foto: Valda Baroniņa – maurloks.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: .
Dzimta: Amaryllidaceae – amariļļu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(i,ii,iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2013, LC 2010.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (NT, 2018), Vācija (V, 2018), Polija (+), Lietuva (+), Igaunija (LC, 2018), Zviedrija (LC, 2020), Somija (NE, 2010), Baltkrievija (EN, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (2021), Ļeņingradas (2021), Novgorodas (2021)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 6.1. Rekreācija, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/slimības, 12.1. Citi draudi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 (60) cm augsts lakstaugs. Stublājs nedaudz rievains, dobs. Sīpols līdz 1 cm diametrā, pelēkbrūns, iegareni olveidīgs, pa vienam vai vairākiem uz īsa sakneņa. Lapas 1–2, cilindriskas, lineāras, 0,2–0,5 cm diametrā, nedaudz īsākas nekā stublājs. Ziedi blīvā čemurā. Neizplaukušu ziedkopu iekļauj divas plēvjainas, gaiši purpura vīkala lapas. Apziednis vienkāršs, zvanveidīgs, apziedņa lapas sešas, brīvas, rozā vai purpura, 7–17 mm garas, olveidīgi lancetiskas, smailas. Ziedkāti līdz 1 cm gari, dažādu garumu, bez vairvasiņām pie ziedkātu pamata. Auglis pogaļa. Zied no maija līdz augustam (Baroniņa 2003).

Izplatība. Maurloks ir sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā no siltās līdz vēsajai joslai (Baroniņa 2003; GBIF 2022). Baltijas valstīs izplatība ir nevienmērīga Igaunijas ziemeļrietumos un R daļas salās suga vietām sastopama diezgan bieži, Lietuvā diezgan reti (Jankevičienė et al. 2003). Latvijā diezgan reti, upju, galvenokārt Daugavas, krastos, reti Baltijas jūras un Rīgas līča krastā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 29 395 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 272 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. EOO, visticamāk, ir samazinājies, jo kopš 1991. gada nav datu par sugas sastopamību Ziemeļkurzemē. Daudzas atradnes Daugavas krastos iznīcinātas 1965. gadā, veidojot Pļaviņu ūdenskrātuvi (Baroniņa 2003). Suga tiek kultivēta, tāpēc jānošķir savvaļas atradnes no dārziem.

Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Nav datu, kas ticami ļautu novērtēt populācijas lielumu valstī. Daudzas atradnes Daugavas krastos iznīcinātas.

Dzīvotnes un ekoloģija. Maurloks aug klajās, mitrās, vidēji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs (Tichý et al. 2023). Tam nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā sugas optimālās dabiskās dzīvotnes ir gan skrajas augu sabiedrības uz smilšakmens atsegumiem, gan avoksnāji, gan alpīnie zālāji un subalpīnās augsto lakstaugu sabiedrības un auzeņu Festuca zālāji smilšainās skābās augsnēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā maurloks sastopams galvenokārt palieņu zālājos ar zemu, skraju veģetāciju uz akmeņaina substrāta, parasti ūdens tuvumā, bieži kopā ar britu staģi Pentanema britannica (raksturīgi Daugavas ielejai).

Izmantošana un tirdzniecība. Maurloki tiek kultivēti dārzos kā garšaugi, tirdzniecībā pieejamas gan sēklas, gan stādi.

Apdraudējums. Atradnes apdraud ūdenstūristi un makšķernieki, kuri, intensīvi nobradājot augu atradnes, var izraisīt auga izzušanu. Potenciāli visas atradnes apdraud upju ūdenslīmeņa mākslīga regulēšana. Tas ir noticis ar šīs sugas atradnēm pie Daugavas lejpus Pļaviņām. Maurloka atradnes apdraud upju krastmalu aizaugšana ar krūmiem un kokiem, kā arī invazīvo augu sugu (ošlapu kļavas Acer negundo, adatainā dzeloņgurķa Echinocystis lobata) izplatība upju palienēs.

Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu atrodas ĪADT. Bagātīgākās atradnes sastopamas Daugavas krastos – aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, kā arī dabas parkos “Daugavas ieleja” un “Doles sala”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Nozīmīgākā sugas dzīvotne Latvijā ir lielo upju palieņu zālāji, kurus ietekmē gan dabiskā sukcesija, gan invazīvās sugas. Jāsaglabā maurloka dzīvotnes (palieņu zālāji), sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju apsaimniekošanu, invazīvo sugu ierobežošanu). Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Gunta Evarte-Bundere.

Summary. Chives – Allium schoenoprasum. It is rather rare in Latvia, occurring along rivers, mainly the River Daugava, and rarely in the coastal area along the Baltic Sea and the Gulf of Riga. The EOO is 29,395 km2, and the AOO – 272 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The EOO has most likely decreased, as there are no data on the species’ occurrence in north-western Latvia since 1991. Many sites on the banks of the River Daugava were destroyed in 1965 when the Pļaviņas Hydropower Station reservoir was built. The species has also been recorded in southern Kurzeme near Venta and in Liepāja. The population size and its dynamics are unknown. A. schoenoprasum occurs mainly in floodplain grasslands with low, sparse vegetation on rocky and pebble substrates, usually near water, often in a plant community with Pentanema britannica. The main threat is excessive trampling caused by water tourists and anglers. Suitable habitats are threatened by changes in river water levels, overgrowing of riverbanks with shrubs and trees, and the spread of invasive plant species. Approximately 70% of the localities occur in protected areas. The richest subpopulations are found on the banks of the River Daugava in the “Augšdaugava” Protected Landscape Area and the “Daugavas ieleja” and “Doles sala” Nature Parks. The conservation of the species must be ensured by restoration and proper management of suitable habitats, including floodplain grassland management and the control of invasive species. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.

Literatūras saraksts

  • Baroniņa, V. 2003. Maurloks Allium schoenaprasum L. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 456.–457. lpp.
  • GBIF 2022. Allium schoenoprasum L. in GBIF Secretariat: GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/2855860 [skatīts 04.12.2022.].
  • Jankevičienė, R., Leht, M., Baroniņa, V. 2003. Liliaceae A.L. Juss. In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants III. Estonian Agricultural University, Institute of Zoology and Botany, Tartu, 218.
  • Midolo, G., Herben, T., Axmanová, I., Marcenò, C., Pätsch, R. et al. 2023. Disturbance indicator values for European plants. Global Ecology and Biogeography, 32(1): 24–34.
  • Sádlo, J., Chytrý, M., Pyšek, P. 2007. Regional species pools of vascular plants in habitats of the Czech Republic. Preslia, 79: 303–321.
  • Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.
Projekta finansētāji un partneri