Foto: Agnese Priede − asinssarkanā dzegužpirkstīte.

Sinonīmi: Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó.
Agrāk lietotie nosaukumi: Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó.
Dzimta: Orchidaceae – orhideju.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (-), Vācija (+), Polija (-), Lietuva (+), Igaunija (NT, 2017), Zviedrija (+), Somija (VU, 2019), Baltkrievija (-), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (+), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs, 5.4. Iekšzemes mitrāji – augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 3.2. Citu derīgo izrakteņu ieguve, karjeri, 2.1. Kultūraugu tīrumi, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: CITES II.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (1985), 4. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20−48 cm augsts lakstaugs. Gumi šķelti 2–4 daļās. Lapu virspuse un apakšpuse ar tumšsarkaniem plankumiem, tie bieži saplūst. Ziedu daudz, tie sakārtoti līdz 10 cm garā vārpā. Pieziedlapas ar tumšiem plankumiem. Apziedņa lapas purpurvioletas, uz tām violetu vai tumšsarkanu svītru un punktu zīmējums. Lūpa vesela, rombiska. Piesis 4–6 mm garš. Auglis – pogaļa. Zied jūnija beigās un jūlijā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Vairojas tikai ar sēklām. Apputeksnē kukaiņi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).

Izplatība. Pasuga sastopama daudzviet Eiropā un Āzijā, dažviet Anatolijas pussalā (Govaerts 2024). Igaunijā izplatīta reti visā valstī, izņemot ZA daļu (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – reti, tikai Z daļā (Gudžinskas 2021). Latvijā pasuga sastopama reti visā valstī. Sastopamības apgabals (EOO) ir 53 308 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 148 km². EOO ir nedaudz mainījies – trūkst jaunāko datu (kopš 1991. gada) no dažām vietām valsts DR daļā, bet ir jaunas atradnes A daļā. Tā kā pie Liepājas ezera joprojām ir pasugai piemērotas dzīvotnes, iespējams, tā arvien tur ir sastopama. Mērķtiecīgi pasugas izplatības pētījumi, tostarp vēsturisko atradņu inventarizācija, Latvijā nav bijuši. Tiek uzskatīts, ka pasugas AOO ir lielāka, bet nepārsniedz EN kategorijas slieksni.

Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav, taču skaita novērtējumi liecina, ka vienā atradnē augošo indivīdu skaits nepārsniedz desmit (DAP 2023).

Dzīvotnes un ekoloģija. Asinssarkanā dzegužpirkstīte aug purvos (Axmanová 2022). Zviedrijā tā ir sastopama galvenokārt kaļķainos zāļu purvos, taču aug arī mitros zālājos, jūras piekrastē, saldūdens ūdenstilpju krastmalās (SLU Artdatabanken 2024). Latvijā konstatēta galvenokārt kaļķainos zāļu purvos un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs, retāk – pārejas purvos un avoksnājos (Cepurīte 2003, 2005; DAP 2023).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Pasugu apdraud purvu un mitro zālāju susināšana, zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zemes lietojuma veida maiņa. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).

Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT. Nozīmīgas atradnes atrodas dabas parkā “Engures ezers” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Lai to saglabātu, ir izveidoti četri mikroliegumi.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta pasugas izplatība. Jānoskaidro populācijas lielums, jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Atbilstoši pasugai jāapsaimnieko zālāji un zāļu purvi (pļaušana un (vai) ekstensīva noganīšana) un katrā atradnē jānosaka optimālais apsaimniekošanas veids. Nav pieļaujama pasugas dzīvotņu un to apkārtnes susināšana. Jāatjauno zālāji un zāļu purvi.

Autore: Liene Auniņa.

Summary. Flecked marsh-orchid – Dactylorhiza incarnata subsp. cruenta. Rare in Latvia; it occurs throughout the country except for the south-eastern part. The EOO is 53,308 km², and the AOO – 148 km². There is no data on the size of the subpopulations in each place, and the population dynamic is unknown. Recent estimates suggest that the number of individuals per site does not exceed ten. The population has most likely decreased due to habitat destruction and a lack of management. In Latvia, D. incarnata subsp. cruenta has been found mainly in calcareous fens and grasslands, and less frequently in transitional and spring mires. The threats are drainage, cessation of grassland management and building construction. Most of the known sites are in protected areas. Four microreserves have been established. Studies on distribution, population size, and determining the most important places for the conservation of D. incarnata subsp. cruenta are needed. Restoration and appropriate management (mowing or extensive grazing) are necessary. Drainage should not be permitted.

Literatūras saraksts

• Axmanová, I. 2022. Broad habitat. www.FloraVeg.EU [skatīts 10.08.2023.].

• Briede, A. 2018. Klimatisko rādītāju reģionālās atšķirības. Grām.: Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Zelčs, V. (red.). Latvija. Zeme. Daba. Tauta. Valsts. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 231.–244. lpp.

• Cepurīte, B. 2003. Asinssarkanā dzegužpirkstīte Dactylorhiza cruenta (O.F. Mull.) Soó. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 650.–651. lpp.

• Cepurīte, B. 2005. Dactylorhiza cruenta (O.F. Mull.) Soó. – asinssarkanā dzegužpirkstīte. Grām.: Šulcs, V. (red.). Latvijas vaskulāro augu flora. 7. Orhideju dzimta (Orchidaceae). Latvijas Universitāte, Rīga, 36. lpp.

• DAP 2023. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”. https://ozols.gov.lv/ [skatīts 10.08.2023.].

• Dorau, K., Gelhausen, H., Esplör, D., Mansfeldt, T. 2015. Wetland restoration management under the aspect of climate change at a mesotrophic fen in Northern Germany. Ecological Engineering, 84: 84–91.

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/8764 [skatīts 18.05.2022.].

• Essl, F., Dullinger, S., Moser, D., Rabitsch, W., Kleinbauer, I. 2012. Vulnerability of mires under climate change: implications for nature conservation and climate change adaptation. Biodiversity and Conservation, 21: 655–669.

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Gudžinskas, Z. 2021. Raiboji gegūnė Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó. Kn.: Rašomavičius, V. (red.). Lietuvos raudonoji knyga. Gyvūnai, augalai, grybai. Vilnius, psl. 398.

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Priedītis, N. 2014. Asinssarkanā dzegužpirkstīte Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó. Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 792. lpp.

• SLU Artdatabanken 2024. Artfakta: blodnycklar (Dactylorhiza incarnata var. cruenta). https://artfakta.se/taxa/223572 [skatīts 19.11.2024.].

• Swindles, G.T., Morris, P.J., Mullan, D.J., Payne, R.J., Roland, T.P. et al. 2019. Widespread drying of European peatlands in recent centuries. Nature Geoscience, 12: 922–928.