Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 25–70 cm augsts lakstaugs. Gumi plaukstveidīgi daivaini, daivas vai segmenti 4–6. Apakšējās lapas 4–7, 10–25 cm garas, 0,3–2 cm platas, lancetiskas līdz lineāras. Augšējās lapas 3–5, līdzīgas pieziedlapām, pati augšējā pieziedlapa attālināta no ziedkopas pamata. Ziedkopa daudzziedaina, blīva, līdz 22 cm gara vārpa. Apziednis vienkāršs, iesārts līdz purpurviolets. Lūpa ir rombveida, trīsdaivaina, vidējā daiva vienāda garuma ar sānu daivām vai nedaudz garāka. Piesis 15–20 mm garš, pavedienveida, taisns līdz sirpjveidīgi saliekts. Ziedu smarža atgādina krustnagliņas vai neļķes. Auglis – pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. Vairojas ar sēklām, retāk veģetatīvi ar gumiem. Uzzied 6.–7. gadā. Aug nelielās grupās. Kalcifīts (Cepurīte 2003, 2005). Tiek uzskatīts, ka paaudzes ilgums ir 15 gadi, – tikpat, cik Gymnadenia densiflora (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Eirāzijas suga. Eiropā sastopama no Skandināvijas Z daļas līdz Vidusjūrai, Turcijai un Kaukāzam (Rankou 2011). Baltkrievijā suga izplatīta gandrīz visā valstī, izņemot DA daļu (Лебедько 2015). Igaunijā suga ir sastopama diezgan bieži, galvenokārt R daļā (Kuusk et al. 2003). Lietuvā suga novērota salīdzinoši reti, galvenokārt Z un A rajonos un centrālajā daļā, ļoti reti DR rajonos, nav sastopama R daļā (Žalneravičius 2021). Latvijā suga sastopama reti visā valstī. Sastopamības apgabals (EOO) ir 54 917 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 376 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Savā izplatības areālā suga ir plaši izplatīta, nereti ar skaitliski lielām atradnēm, bet daudzās vietās tās mazinās dažādu apdraudējumu dēļ (Rankou 2011). Latvijā pētījumi par populācijas lielumu un tendencēm nav veikti, taču, visticamāk, atradņu un indivīdu skaits ir samazinājies. Vienā atradnē konstatēto indivīdu skaits ir no dažiem līdz dažiem simtiem (DAP 2023). Pēc koku un krūmu izciršanas dabas liegumā “Čužu purvs” indivīdu skaits tur esošajos zāļu purvos un zālājos palielinājies pat četrkārt, sasniedzot aptuveni 400 indivīdus (Auniņa 2014).
Dzīvotnes un ekoloģija. Galvenokārt slapju, kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Axmanová 2022a, b, c). Latvijā suga sastopama kaļķainos zāļu purvos, arī sugām bagātos minerotrofos purvos, kur ciņus veido sfagni (grieztais sfagns Sphagnum contortum, gludais sfagns S. teres, Varnstorfa sfagns S. warnstorfii), bet liekņās aug dažādas zaļsūnu un kalcifītas vaskulāro augu sugas (mazziedu pameldrs Eleocharis quinqueflora, platlapu spilve Eriophorum latifolium), mitrās un purvainās pļavās, zālājos ar mainīgu mitruma režīmu, retāk sausās pļavās, uz meža stigām (Cepurīte 2003, 2005; DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga ir dekoratīva, un, iespējams, tās atradnes tiek postītas stādu un ziedu ieguvei.
Apdraudējums. Nozīmīgākais apdraudējums ir hidroloģiskā režīma maiņa, kā arī nepietiekamas apsaimniekošanas izraisīta dzīvotņu degradācija, lauksaimnieciskā darbība, piemēram, zālāju uzaršana, meliorācija, zālāju apmežošana. Iespējams, arī stādu un ziedu ieguve.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta daudzās ĪADT: Slīteres, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Čužu purvs”, dabas parkos “Abavas senleja”, “Engures ezers” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānovērtē sugas populācijas lielums. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus (pļaušanu vai ekstensīvu ganīšanu). Atradnēs ir jānodrošina sugai piemērots hidroloģiskais režīms, dabiski mitrajās dzīvotnēs nav pieļaujama nosusināšana. Ir jāveic Gymnadenia R. Br. ģints taksonomiskie pētījumi, jo, pēc dažu autoru domām, Latvijā sastopama arī līdzīga suga – G. densiflora (Wahlenb.) A. Dietr. (Govaerts 2024). Savukārt Zviedrijā to uzskata par G. conopsea pasugu G. conopsea subsp. densiflora (Wahlenb.) K. Richt. (SLU Artdatabanken 2024). Ieteicami ģints molekulāri ģenētiskie pētījumi abu taksonu identificēšanai paralēli morfoloģisko pazīmju izmantošanai.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Fragrant orchid – Gymnadenia conopsea. It is rather rare in Latvia throughout its territory. The AOO is 376 km2, and the EOO – 54,917 km2. Studies on changes in the distribution, population size and trends have not been conducted. Most likely, the number of localities and individuals has decreased. The number of individuals per site varies from a few to a few hundred. G. conopsea grows in fens, wet meadows, wet grasslands on soils with fluctuating water table, on forest edges, and less often in dry meadows. The most significant threats are hydrological modification, cessation of grassland management and insufficient or inappropriate management, ploughing up, and afforestation of semi-natural grasslands. The plants may be dug up and collected for ornamental purposes. The species has been found in many protected areas: e.g., the Slītere, Gauja and Ķemeri National Parks, and the “Abavas senleja” and “Engures ezers” Nature Parks. It is unknown what percentage of the population occurs in protected areas. An assessment of the population size should be carried out. The conservation of suitable habitats must be ensured by restoring and maintaining semi-natural grasslands (mowing and grazing). An optimal hydrological regime suitable for the species should be ensured, and drainage in naturally wet habitats should not be permitted. Taxonomic studies of the genus Gymnadenia R. Br. are recommended because, according to some authors, a similar species – Gymnadenia densiflora (Wahlenb.) A. Dietr. may be present in Latvia.
Literatūras saraksts
