Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Sirdslapu kaldēzija

Caldesia parnassifolia (L.) Parl.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Sirdslapu kaldēzija

Caldesia parnassifolia (L.) Parl.

Foto: Laura Grīnberga – sirdslapu kaldēzija.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Alismataceae – cirveņu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2018, NT 2010.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (-), Vācija (1, 2018), Polija (CR, 2016), Lietuva (CR, 2021), Igaunija (-),  Zviedrija (-), Somija (-), Baltkrievija (+), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.5. Iekšzemes mitrāji pastāvīgi saldūdens ezeri (>8 ha), 5.7. Iekšzemes mitrāji pastāvīgi slapjas grīšļu, niedru audzes minerālaugsnēs / pastāvīgas saldūdens ūdenstilpes (<8 ha).
    Draudi: 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: Bernes II.
Biotopu direktīvas pielikums: II, IV.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ūdensaugs, sakņojas gruntī. Saknenis tievs, īss (peldlapu formai), resns, īss (virsūdens formai). Lapas rozetveidīgi pie stublāja pamata. Virsūdens lapas kāts 3–9 cm garš, plātne 1,5–6 cm plata, sirdsveida (platākā vieta lapas vidusdaļā). Peldlapas kāts 100–120 cm garš, plātne 3–8 cm gara, 2–6 cm plata. Lapas eliptiskas ar sirdsveida pamatu, gals strups, dzīslas 5–15, paralēlas, lokveidā izliektas. Ziedkopa skarveida, 15–90 cm gara, stāva, ar 3–6 zaru mieturiem. Ziedkāts 1–2,5 cm garš. Kauslapas trīs, aptuveni 3 mm garas, ieapaļas, zaļas. Vainaglapas trīs, aptuveni 5 mm garas, eliptiskas, baltas vai gaišdzeltenas, ar strupu galu, mala vesela vai zobaina. Auglis riekstiņš, 3–4 mm garš, 2–2,5 mm plats, otrādi olveida, uzpūsts. Zied jūlijā un augustā. Vairojas veģetatīvi ar pārziemojošiem pumpuriem turioniem –, kas attīstās uz auga zemūdens stublājiem (Grīnberga u. c. 2022).

Izplatība. Sugas izplatības areāls aptver Dienvid- un Dienvidaustrumāziju, Japānu, Madagaskaru, Āfriku, Austrālijas Z daļu; sastopama lielā daļā Eiropas, izņemot Fenoskandiju un Britu salas, sastopama Krievijas Eiropas daļā līdz Urāliem, (Casper, Krausch 2008). Eiropā suga sastopama ļoti reti, tā izzudusi Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā, Slovēnijā, Šveicē (Gupta et al. 2018). Vācijā zināma viena sugas atradne, Krievijas Eiropas daļā tā ir sastopama ļoti reti, saglabājusies vienīgi Ļipeckas apgabalā. 2015. gadā konstatētas jaunas C. parnassifolia atradnes Polijā un Lietuvā (Cwener et al. 2016; Sinkevičienė 2016). 2021. gadā suga atrasta arī Latvijā, Lielajā Kumpinišķu ezerā Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Ezers atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.

Populācija. Atbilstoši 2021. gada vērtējumam sugas audzes Lielā Kumpinišķu ezera Latvijas daļā aizņem aptuveni 80 m2, Lietuvas daļā – aptuveni 60 m2. Datu par populācijas dinamiku nav. Tiek uzskatīts, ka indivīdu skaits Latvijas pusē nepārsniedz 250 un saskaņā ar D kritēriju suga vērtējama kā stipri apdraudēta (EN).

Dzīvotnes un ekoloģija. Aug stāvošos, mezotrofos līdz eitrofos ūdeņos, 1,2–1,6 m dziļumā; sastopama ezeros, dīķos, vecupēs un grāvjos ar humusvielām bagātu, dūņainu gultni; siltumu mīloša suga. Vienīgajā zināmajā Latvijas atradnē suga aug audzēs un grupās gar virsūdens augu joslas malu, vietām arī virsūdens augu joslā starp skrajākiem meldriem un niedrēm 55–160 cm dziļumā uz dūņaina pamata.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Suga aug seklos, stāvošos ūdeņos, tādēļ apdraudošais faktors ir strauja eitrofikācija, kas izraisa atradņu aizaugšanu ar virsūdens augu audzēm. Ņemot vērā, ka Lielā Kumpinišķu ezera sateces baseinā un tā tiešā tuvumā nelielā īpatsvarā atrodas lauksaimniecības zemes, sugu potenciāli var ietekmēt minerālmēslu un herbicīdu lietošana.

Aizsardzība. Vienīgā zināmā atradne atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu Latvijā, jānodrošina stabils ūdenslīmenis Lielajā Kumpinišķu ezerā, kā arī jāsaglabā laba ezera ekoloģiskā kvalitāte nav pieļaujama biogēnu ieplūde ezerā, kas izraisītu tā seklās daļas pastiprinātu aizaugšanu ar virsūdens augiem. Lai uzraudzītu populācijas dinamiku, jāveic regulārs monitorings. Jāpēta populācijas lielums un tā izmaiņas pašlaik zināmajā atradnē Lielajā Kumpinišķu ezerā, kā arī jāinventarizē piemērotas dzīvotnes (citas potenciālas sugas atradnes) valsts DA daļā. Suga iekļaujama īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Laura Grīnberga.

Summary. Parnassus-leaved water-plantain – Caldesia parnassifolia. In Latvia, it was first recorded in 2021 in Lake Lielais Kumpinišķu in south-eastern Latvia (the “Augšzeme” Protected Landscape Area), in a lake on the border between Latvia and Lithuania. The EOO and the AOO are 4 km2. In the Latvian part of the lake, the subpopulation covers ca. 80 m2, while in the Lithuanian part of the lake – ca. 60 m2. The number of mature individuals on the Latvian side does not exceed 250. C. parnassifolia is a thermophilous species, grows in stagnant, nutrient-rich, mesotrophic to eutrophic waters, at depths of up to 1.2–1.6 m; it occurs in lakes, artificial ponds, oxbow lakes, and ditches with a humus-rich, muddy substrate. The threats are the increased eutrophication, which causes overgrowing with dense vegetation formed of emergent water plants. Considering that there are agricultural lands in the catchment area of Lake Lielais Kumpinišķu and its surroundings, the species can potentially be affected by fertilizers and herbicides. To protect the species in Latvia, a stable lake water level must be ensured, as well as good ecological quality of the lake must be maintained i.e. extra inflow of nutrients into the lake must be prevented. Regular monitoring is necessary to follow the population dynamics and prevent potential unfavourable impacts. A survey of other suitable habitats in the same region is recommended. Should be included in the list of protected species.

Literatūras saraksts

  • Casper, S.J., Krausch, H.D. 2008. Caldesia parnassifolia (Bassi) Parlatore. In: Süßwasserflora von Mitteleuropa, Band 23: Pteridophyta und Anthophyta Teil 1: Lycopodiaceae bis Orchidaceae. Spektrum Akademischer Verlag Heidelberg, 175–176.
  • Cwener, A., Krawczyk, R., Michalczuk, W. 2016. Nowe stanowisko Caldesia parnassifolia (Alismataceae) w Polsce. Fragmenta Floristica et Geobotanica Polonica, 23(1): 165–169.
  • Grīnberga, L., Cepurīte B., Opmanis, A., Suško, U. 2022. Sirdslapu kaldēzija Caldesia parnassifolia (Bassi ex L.) Parl. – jauna suga Latvijas florā. Latvijas Veģetācija, 32: 42–48.
  • Gupta, A.K., Beentje, H.J., Lansdown, RV. 2018. Caldesia parnassifolia. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T162381A120123874. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018- 2.RLTS.T162381A120123874.en [skatīts 13.02.2022.].
  • Sinkevičienė, Z. 2016. Caldesia parnassifolia – not extinct in Lithuania. Botanica Lithuanica, 22(1): 49–52.
Projekta finansētāji un partneri