Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ūdensaugs, 10–30 cm garš, aug uz ūdenstilpes grunts, pilnībā iegrimis ūdenī. Augs dzeltenīgi pelēkzaļš. Stublājs lokans, gluds, pavedienveidīgs un zarains. Lapas šauri lineāras, pie pamata ar platu maksti. Makstī līdz ziedēšanai atrodas ziedkopa. Ziedi divdzimumu, sīki, bez apziedņa, sakopoti vārpveida ziedkopās. Putekšņlapas divas, gandrīz sēdošas; augļlapas četras, drīksna sēdoša. Ziedkopas kāts ap 0,5 cm garš, augļu gatavības laikā noliecas uz leju un izaug līdz 5 cm garš. Auglis – kaulenis. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir trīs gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā, plaši izplatīta arī Āzijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Austrālijā (Govaerts 2024). Latvijā sastopama reti, tikai Rīgas līcī – skrajas audzes jūrā dabas parkā “Engures ezers” starp Bērzciemu un Mērsragu, kā arī nereti jūrā un lagūnās dabas liegumā “Randu pļavas”. Sastopamības apgabals (EOO) ir 661 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Gavrilova 2003).
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav sistemātiski vērtēta un nav zināma.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug seklos iesāļos ūdeņos jūrās un okeānos, reti iesāļos iekšzemes ūdeņos. Var veidot audzes. Jūras rupija var augt līdz 2 m dziļumam. Sugas izplatību ietekmē gaismas pieejamība un ūdens viļņošanās. To ēd ūdensputni (Kantrud 1991). Citos avotos minēts, ka suga var augt līdz 5 m dziļumam (Connor et al. 2004). Latvijā suga konstatēta Rīgas līča seklūdens daļā un lagūnās, parasti kopā ar purva diedzeni Zannichellia palustris (Laime u. c. 2017; LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas attīstību negatīvi ietekmē jūras eitrofikācija, kas veicina zaļaļģu un zilaļģu savairošanos, līdz ar to mazinot gaismas pieejamību jūras rupijai.
Aizsardzība. Sugas atradnes konstatētas ĪADT – dabas parkā “Engures ezers” starp Bērzciemu un Mērsragu, kā arī dabas liegumā “Randu pļavas” –, taču tas nenodrošina sugas ilgtermiņa saglabāšanos, jo jūras eitrofikāciju rada dažādi piesārņojuma avoti sauszemes un jūras teritorijās tālu no sugas atradnēm.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānovēro populācijas tendences atradnēs, jāsaglabā sugas dzīvotnes. Lai precīzāk definētu aizsardzības pasākumus, jānovērtē sugas izplatība Latvijā un apdraudējumi. Ir jāpēta jūras seklūdens daļa, kā arī citas piemērotas sugas dzīvotnes, lai precizētu sugas izplatību un populācijas lielumu Latvijā.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Beaked tasselweed – Ruppia maritima. It is rare in Latvia and forms sparse groups on the seacoast between Bērzciems and Mērsrags, as well as on the seacoast and in lagoons between Ainaži and Salacgrīva. The population size in Latvia has not been systematically studied; the species may be more common. The EOO is 661 km2, and the AOO – 24 km2. R. maritima grows in brackish waters on the seacoasts, but rarely in brackish inland waters. The species is negatively affected by marine eutrophication, which promotes the growth of green algae and blue-green algae, thereby reducing light availability. R. maritima is found in protected areas – the “Randu pļavas” Nature Reserve and the “Engures ezers” Nature Park; however, this does not ensure the long-term survival of the species, as marine eutrophication is also caused by activities outside the protected areas. Population trends in the localities should be monitored, and natural habitats on the seacoast and lagoons should be preserved. In order to define conservation measures more precisely, it is necessary to identify the distribution and threats of the species along the Latvian coast. Surveys of shallow coastal areas, as well as other suitable habitats, are necessary.
Literatūras saraksts
