Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 100 cm augsts lakstaugs, veido nelielus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis purpurbrūnas. Lapas ap 5 mm platas, virspuse matēta, apakšpuse spīdīga. Ziedkopa 15–30 cm gara salikta vārpa, dažādvārpu grīšļu grupas suga: 2–3 augšējās – vīrišķo ziedu vārpiņas, 3–5 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās vārpiņas seglapa garāka nekā visa ziedkopa. Pūslīšu plēksnes šaurākas nekā pūslīši, smailas, purpurbrūnas. Pūslīši līdz 3 mm gari, bez dzīslām, dzeltenzaļi, nereti ar sārtu punktējumu un ļoti īsu knābīti. Zied maijā un jūnijā. Aug grupās. Vairumā atradņu sugai piemīt hibridizācijas pazīmes (C. aquatilis × C. acuta) (Baroniņa 2001, 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Mainīga izskata cirkumboreāla, Ziemeļamerikā, Grenlandē un Eirāzijā sastopama suga. Eiropā izplatīta Skandināvijas pussalā, Britu salās, Austrumeiropā un Centrāleiropas Z daļā (Govaerts 2024). Reti sastopama suga Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Igaunijā sastopama reti, lielākoties A daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā suga nav konstatēta (Baroniņa et al. 2003). Nodala pasugas, varietātes un formas (Govaerts 2024). Latvijā ļoti reti sastopama suga centrālajā un A daļā. Salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadu desmitiem (Baroniņa 2001, 2003), sugas izplatība Latvijā nav mainījusies. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1591 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Taču ir dažas nepārbaudītas atradnes valsts A daļā.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Latvijā zināmas mazāk nekā desmit ūdeņu grīšļa atradnes.
Dzīvotnes un ekoloģija. Atklātu, slapju, vidēji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Latvijā aug grupās zāļu purvos un zālājos upju un ezeru palienē (Baroniņa 2003). Suga aug kopā ar citiem grīšļiem un graudzālēm, parasti ar slaido grīsli Carex acuta, divrindu grīsli C. disticha un necilo ciesu Calamagrostis neglecta (DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu purvu un palieņu zālāju susināšana, zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana. Iespējams, to apdraud arī hibridizācija, jo vairumā atradņu ir C. aquatilis × C. acuta hibrīdi (Priedītis 2014).
Aizsardzība. Visas sugas atradnes atrodas ĪADT. Konstatēta dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Vecdaugava”. Tas negarantē sugas saglabāšanos, ja dzīvotņu apsaimniekošana netiek veikta pietiekamā apjomā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, populācijas lielums Latvijā. Zālāji un zāļu purvi jāapsaimnieko saskaņā ar zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanas vadlīnijām (Priede 2017; Rūsiņa 2017), kā arī jāatjauno dabiskie zālāji. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Water sedge – Carex aquatilis. It is very rare in Latvia, found only in the central and eastern parts of the country. The EOO is 1,591 km2, and the AOO – 20 km2. Fewer than ten localities are known in Latvia. The distribution has not changed compared to the situation several decades ago. However, the species may also be found in other places in eastern Latvia. The population size and its dynamics have not been studied. C. aquatilis grows in groups in fens and floodplain grasslands along rivers and lakes together with sedges and grasses, most often with Carex acuta, Carex disticha, and Calamagrostis neglecta. The species is threatened by drainage of fens and floodplain grasslands, and cessation of grassland management. The species is also probably threatened by hybridisation, as in most localities hybrids of C. aquatilis × C. acuta have been recorded. All localities occur in protected areas: the “Lubāna mitrājs” and “Vecdaugava” Nature Reserves. Studies on distribution and population size are needed. For the conservation of C. aquatilis, management of floodplain grasslands and fens is necessary. Drainage of habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
