Foto: Agnese Priede – divsēklu grīslis.

Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Cyperaceae – grīšļu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(iii,iv,v); C2a(i), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (-), Vācija (-), Polija (EN, 2016), Lietuva (+), Igaunija (VU, 2017), Zviedrija (LC, 2020), Somija (NT, 2019), Baltkrievija (-), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (+), Ļeņingradas (+), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 60 cm augsts lakstaugs, veido skrajus cerus. Stublājs tievs, augļu laikā noliecies, ļogans. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis gaišbrūnas. Lapas līdz 2 mm platas, īsākas nekā stublājs, noliekušās, ļoganas. Ziedkopa – 2–3 cm gara salikta vārpa ar 2–4 mazām vārpiņām; vienād- vārpu grīšļu grupas suga: vīrišķie ziedi vārpiņu augšdaļā, sievišķie ziedi vārpiņu lejasdaļā. Pūslīši tikai 2–4, līdz 2,7 mm gari, zaļganbrūni, nogatavojušies tumšbrūni, spīdīgi, ar dzīslām, eliptiski, strauji pāriet ļoti īsā knābītī. Zied maijā un jūnijā (Baroniņa 2001, 2003). Paaudzes il- gums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).

Izplatība. Suga sastopama Eiropas Z un A daļā līdz Urāliem, arī Rietumsibīrijā, dažviet Āzijas kalnu rajonos – no Korejas pussalas līdz Vidus- sibīrijas plakankalnei, Ķīnas A daļā, Kamčatkas pussalā, Japānā, kā arī Ziemeļamerikā, Gren- landē (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā sastopama diezgan reti, galvenokārt A daļā (eElurikkus 2022); Lietuvā zināma tikai no senām publikācijām (Baroniņa et al. 2003). Reti sastopama suga Krievijas ZR daļā (Соро- кина и др. 2021). Latvijā sastopama reti, pārsvarā A daļā, atsevišķas atradnes ir R daļā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Eiropas daļas D, DR robežai (Govaerts 2024). Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 110 km², apdzīvotā platī- ba (AOO) ir 304 km². Salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Baroniņa 2001, 2003), sugas izplatība ir mainījusies. Kopš 1991. gada nav datu par vairākām atradnēm valsts R daļā. Tomēr, tā kā mērķtiecīga vēsturisko atradņu izpēte nav bijusi, iespējams, suga tajās vēl ir sastopama. Tajā pašā laikā ir atrastas jaunas atradnes valsts DR daļā, taču tas ir saistīts ar pieaugošo izpētes līmeni. Sugu iespējams atrast arī citviet Latvijā, visticamāk, A daļā. Tomēr, ņemot vērā sugas dzīvotnes prasības, ierobežotās izplatīšanās spē- jas un ietekmējošos faktorus, AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.

Populācija. Datu par populācijas lielumu un populācijas dinamiku valstī kopumā nav. Indi- vīdu skaits vienā atradnē var būt no dažiem līdz dažiem desmitiem (DAP 2023).

Dzīvotnes un ekoloģija. Divsēklu grīslis aug daļēji noēnotās, slapjās augtenēs. Augtenēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā tas konstatēts purvainos egļu mežos, melnalkšņu, bērzu dum- brājos (Baroniņa 2003). Aug applūstošos mikro- reljefa pazeminājumos, bieži staignā augsnē, vietās ar skraju augāju. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud slapjo mežu susināšana, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība.

Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT un mikroliegumos. Bagātīgas atradnes ir dabas liegumos “Virguļicas meži”, “Gruzdovas meži”’, “Mežole”. Lai saglabātu sugu, izveidoti seši mikroliegumi.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānosaka populācijas lielums, kā arī saglabāšanai nozīmī- gākās vietas un jāaizsargā tās, izveidojot mikro- liegumus vai paredzot neiejaukšanās režīmu aizsargājamās dabas teritorijās. Sugas dzīvotnēs nav pieļaujama susināšana un mežizstrāde.

Autore: Liene Auniņa.

Summary. Soft-leaved sedge – Carex disperma. It is rare in Latvia, found mainly in the eastern part of the country, with isolated localities in western Latvia. The AOO is 304 km², and the EOO – 47,110 km². Over the previous decades, changes in the distribution patterns have occurred. After 1991, there are no data on several localities in western Latvia; at the same time, new localities have been detected in south-eastern Latvia. There is no data on the size of subpopulations in each locality and the overall population dynamics. The number of individuals per site may vary from a few to a few dozen. C. disperma grows in swampy spruce forests, black alder and birch swamp woodlands, and in partially shaded wet habitats. The threat is the drainage of wet forests. In forests, it is also threatened by logging. It is not known what percentage of the Latvian population occurs in protected areas and microreserves. Rich subpopulations are found in the “Virguļicas meži”, “Gruzdovas meži” and “Mežole” Nature Reserves. It is necessary to determine the population size and the most important places for conservation. Drainage and logging should not be permitted in the species’ habitats.

Literatūras saraksts

• Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.

• Baroniņa, V. 2001. Carex disperma Dewey – divsēklu grīslis. Grām.: Šulcs, V. (red.). Latvijas vaskulāro augu flora. Grīslis – Carex (Cyperaceea). Latvijas Universitāte, Rīga, 70. lpp.

• Baroniņa, V. 2003. Divsēklu grīslis Carex disperma Dewey. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 510.–511. lpp.

• Baroniņa, V., Krall, H., Lekavičius, A., Matulevičiūtė, D. 2003. Cyperaceae A. L. Juss. In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of vascular plants III. Estonian Agricultural University, Institute of Zoology and Botany, Tartu, 366.

• Briede, A. 2018. Klimatisko rādītāju reģionālās atšķirības. Grām.: Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Zelčs, V. (red.). Latvija. Zeme. Daba. Tauta. Valsts. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 231.–244. lpp.

• DAP 2023. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”. https://ozols.gov.lv/ [skatīts 12.05.2023.].

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/3413 [skatīts 17.01.2022.].

• GBIF 2023. Carex disperma Dewey in GBIF Secretariat: GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/2723500 [skatīts 21.11.2024.].

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Midolo, G., Herben, T., Axmanová, I., Marcenò, C., Pätsch, R. et al. 2023. Disturbance indicator values for European plants. Global Ecology and Biogeography, 32(1): 24–34.

• Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021. Karplanter: Vurdering av veikstarr Carex disperma for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://www.artsdatabanken.no/ lister/rodlisteforarter/2021/11897 [skatīts 21.05.2024.].

• Сорокина, И.А., Ликсакова, Н.С., Конечная, Г.Ю. и др. 2021. Атлас сосудистых растений Северо-Запада европейской части России. Том 1. Товарищество научных изданий КМК, Москва, 296 с.