Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 40 cm augsts lakstaugs, veido nelielus skrajus cerus. Stublājs trīsšķautņains, tievs, stāvs, augšdaļā raupjš, ar papillām. Lapas tikai stublāja apakšdaļā, īsākas nekā stublājs, pelēkzaļas, līdz 0,2 cm platas. Piezemes lapu makstis tumšbrūnas, parasti pie cera pamata saglabājas iepriekšējā gada atmirušās lapas. Ziedkopa 1–2 cm gara salikta vārpa; vienādvārpu grupas suga, stublāja galā satuvinātas 3–5 brūnas vārpiņas: sievišķie ziedi atrodas vārpiņas augšdaļā, vīrišķie – apakšdaļā. Pūslīši 2,8–3,5 mm gari, brūnējoši, spīdīgi, ar dzīslām, eliptiski, pakāpeniski pāriet īsā knābītī. Zied no maija beigām līdz jūlijam (Baroniņa 2001, 2003; Priedītis 2014). Vairojas gan ar sēklām, gan veģetatīvi ar sakneņiem (Bernard 2011). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 25 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Nevienmērīgi izplatīta suga gandrīz visā Eiropā vēsajā un mērenajā joslā, nav sastopama Pireneju pussalā, Britu salās, Jitlandē. Sastopama vietām arī Āzijas Z daļā un Ziemeļamerikā (Baroniņa 2001, 2003; Priedītis 2014; Govaerts 2024). Lielākā daļa sugas atradņu koncentrējas Skandināvijas pussalā, bet Centrāleiropā – kalnu apgabalos (GBIF 2023). Lietuvā sastopama reti, galvenokārt A daļā (Matuļevičiūtė 2021), bet Igaunijā reti visā valstī (eElurikkus 2022). Baltkrievijā zināmas vien dažas atradnes centrālajā un R daļā; atradnes, kas bija zināmas 20. gs. sākumā, visticamāk, izzudušas (Скуратович 2015). Reti sastopama Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā ļoti reti sastopama, konstatēta ZR un A daļā, vēsturiskas atradnes DA daļā (Baroniņa 2001, 2003). Pašlaik atradņu skaits valstī nepārsniedz desmit. Iespējams, suga ir sastopama arī citviet Latvijā, tomēr atradņu skaits nevarētu būt liels piemērotu dzīvotņu retuma dēļ. Sastopamības apgabals (EOO) ir 16 609 km2 un tas nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. vidus un beigu datiem (Baroniņa 2001, 2003). Apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Lai gan mērķtiecīga vēsturisko atradņu inventarizācija un sugas dzīvotņu izpēte nav bijusi, AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni sugas specifiskās dzīvotnes un mazo izplatīšanās spēju dēļ.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Parasti ir ziņas par dažiem atrastiem indivīdiem, kas aug izklaidus pa vienam purva augājā starp citiem grīšļiem (DAP 2024; LU BI kartotēka).
Dzīvotnes un ekoloģija. Slapju, skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Purvu suga. Latvijā aug minerotrofo purvu savienības Stygio-Caricion limosae sabiedrībās, kas ir izplatītas Ziemeļeiropā un Centrāleiropas kalnu apgabalos (Peterka et al. 2017). Šajās purvu augu sabiedrībās lielāko segumu veido dažādi vēsajai un aukstajai joslai raksturīgi grīšļi – pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, dūkstu grīslis C. limosa, tievsakņu grīslis C. chordorrhiza, kā arī trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata. Sūnu stāvu veido galvenokārt dažādas zaļsūnas – parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, Scorpidium revolvens kompleksa sugas, vietām sastopami sfagni, piemēram, grieztais sfagns Sphagnum contortum.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un meža masīvu susināšana. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018). Iespējams, daļa atradņu zudusi 20. gs. kūdras ieguves un liela mēroga mitrāju susināšanas dēļ.
Aizsardzība. Lielākā daļa sugas atradņu atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Ances purvi un meži”, “Pelcīšu purvs”. Nav izveidots neviens mikroliegums, lai aizsargātu sugu.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums Latvijā. Nav pieļaujama purvu nosusināšana un kūdras ieguve. Iespējams, dažos purvos jāmazina susināšanas ietekme un koku un krūmu izciršana; jāveic vietēji izvērtējumi.
Autores: Liene Auniņa*, Dzirkstīte Gritāne, Sanita Putna.
Summary. Hudson Bay sedge – Carex heleonastes. It is very rare in Latvia and has been found in the north-western and eastern parts of the country; in the past, it was also recorded in south-eastern Latvia. Currently, the number of known records in the country does not exceed ten. The species may also be found in other places in Latvia; however, the number of its records cannot be large due to the lack of suitable habitats. The EOO is 16,609 km2, and the AOO is 36 km2. The EOO has not significantly decreased compared to what was previously known. The population size and its dynamics in Latvia have not been studied. In most cases, a few individuals per site have been found. The species grows in species-rich transitional mires and fens. The species is threatened by the drainage of mires and forests. Most of the known sites of the species are in protected areas, e.g., the “Ances purvi un meži” and “Pelcīšu purvs” Nature Reserves. Studies on the distribution and population size in Latvia are needed. Drainage of mires may not be permissible. Most likely, in some mires, it is necessary to reduce the drainage impact and to remove trees and shrubs (site assessments should be carried out).
Literatūras saraksts
