Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 40 cm augsts lakstaugs, veido nelielus cerus. Lapas 2–3 mm platas, apmēram vienādā garumā ar stublāju. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis brūnas. Ziedkopa 3–7 (12) cm gara, dažādvārpu: viena augšējā – vīrišķo ziedu vārpiņa, 2–4 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas. Pūslīšu segplēksnes brūnas, strupas, īsākas un šaurākas nekā pūslīši. Pūslīši vārpiņā sablīvēti ļoti cieši, līdz 2,5 mm gari, zaļgandzelteni, ar dzīslām un nedaudz divzobainu knābīti. Zied maijā un jūnijā (Baroniņa 2001). Šajā izdevumā tiek uzskatīts, ka C. scandinavica E. W. Davies ir sinonīms Carex oederi var. pulchella (Lönnr.) Hedrén & Lassen (SLU Artdatabanken 2025). Citi autori C. scandinavica E. W. Davies uzskata par Carex oederi var. oederi sinonīmu (Govaerts 2024). Latvijā suga Carex oederii Retz un tās apakštaksoni grīšļu dzimtas pētījumā nav nodalīti (Baroniņa 2001).
Izplatība. Skaistais grīslis sastopams visā Eiropā, izņemot D daļu (Baroniņa 2001, 2003). Kā C. oederi var. oederi atzīmēts arī Ziemeļamerikas Z daļā, Japānas salās, dažviet Rietumsibīrijā un Āzijas Z daļā (GBIF 2024; Govaerts 2024). Igaunijā šīs sugas varietāte sastopama galvenokārt R daļā, nedaudz arī centrālajā daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā šis taksons nav konstatēts (Baroniņa et al. 2003). Atsevišķas C. scandinavica E. W. Davies atradnes ir Krievijā, Ļeņingradas apgabala ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā šī varietāte izplatīta galvenokārt R daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 9048 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 112 km2. Taksona izplatība Latvijā ir nedaudz mainījusies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Baroniņa 2001, 2003), – nav jaunas informācijas no Rīgas līča piekrastes Vidzemē. Tomēr nav bijusi mērķtiecīga sugas atradņu izpēte un jaunu atradņu meklēšana. Tiek uzskatīts, ka AOO ir lielāka, taču tā nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Dažviet skaistā grīšļa grupas var aizņemt vairākus kvadrātmetrus (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru vietu augs un Latvijā sastopams liedagos (īpaši piejūras lobēliju-ezereņu ezeru) un upju piekrastēs, aizaugošos grants, smilts un dolomīta karjeros, kā arī zāļu purvos un mitros zālājos (Baroniņa 2001; DAP 2022). Tas konstatēts arī izstrādātā purvā, kur ir izveidojusies kaļķainu zāļu purvu veģetācija (DAP 2022). Bieži aug skrajās augu sabiedrībās – pa vienam vai nelielās grupās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Skaisto grīsli ietekmē dabiskā sukcesija, kā rezultātā pakāpeniski ieviešas citas, konkurētspējīgākas augu sugas. Zālājos un zāļu purvos to ietekmē apsaimniekošanas pārtraukšana un susināšana. Ilgstoši sausuma periodi vasarā arī var negatīvi ietekmēt sugas saglabāšanos.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Nozīmīgas atradnes atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Engures ezers” (Gavrilova u. c. 2005).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta skaistā grīšļa izplatība un populācijas lielums. Lai saglabātu taksonu, ir svarīgi nodrošināt zālāju un zāļu purvu dabiska mitruma režīma saglabāšanu vai atjaunošanu, regulāru apsaimniekošanu un nelielus traucējumus augsnes virskārtā. Jāveic Carex flava sugu kompleksa taksonomiskā izpēte.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Scandinavian yellow-sedge – Carex oederi var. pulchella. It is rare in Latvia, found mainly in the western part of the country, with isolated localities in the north-eastern part. The EOO is 9,048 km2, and the AOO – 112 km2. The distribution has changed slightly compared to what was previously known, as there are no recent data from north-eastern Latvia. The population size and dynamics in Latvia have not been studied. C. oederi var. pulchella grows in wet places – on wet beaches, lake shores (especially coastal Lobelia-Isoetes lakes), riverbanks, overgrown gravel, sand and dolomite quarries, fens and wet grasslands, and abandoned peat extraction sites with fen vegetation. It often grows in sparse plant communities as single plants or in small groups. The species is affected by natural succession, which results in the establishment of more competitive plant species, the cessation of fen and grassland management, and drainage of fens and grasslands. Long periods of drought in summer can also negatively affect the species. The percentage of the population in protected areas is unknown. Significant subpopulations are known from the Ķemeri National Park and the “Engures ezers” Nature Park. Research on the distribution and population size of C. oederi var. pulchella, as well as restoration and the subsequent maintenance of open grasslands and fens and minor topsoil disturbances, are needed for the conservation of this taxon.
Literatūras saraksts
