Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 2–20 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, trīsšķautņains. Vidējās un apakšējās lapas lineāras, garas, piezemes lapas makstveidīgas, sārtas līdz brūngansārtas. Pie ziedkopas pamata trīs lineāras seglapas, garākas nekā ziedkopa. Ziedi vārpiņās čemurveidīgā, terminālā ziedkopā. Vārpiņas 0,7 cm garas, brūnas vai zilganbrūnas, saplacinātas. Auglis – eliptisks līdz otrādi olveidīgs trīsšķautņains riekstiņš. Zied jūlijā un augustā. Aug nelielās grupās (Priedītis 2014).
Izplatība. Eiropā bieži sastopama suga. Izplatīta arī Āzijā un Āfrikā no siltās līdz mērenajai joslai. Ziemeļamerikā adventīvs augs. Ziemeļeiropa atrodas ārpus izplatības vienlaidu areāla, tādēļ Latvijā suga sastopama reti un nevienmērīgi. Atradnes ir sporādiskas, vienuviet ilgi nesaglabājas (Priedītis 2014). Igaunijā konstatēta reti, tikai Peipusa ezera apkārtnē (Kukk et al. 2020). Pleskavas apgabalā arī atrasta galvenokārt Peipusa ezera apkārtnē, taču ir arī atsevišķas izkaisītas atradnes visā apgabalā (Ефимов, Конечная 2018). Lietuvā, tāpat kā Latvijā, suga sastopama sporādiski visā teritorijā (Tabaka et al. 2003). Baltkrievijā suga sastopama visā valstī, galvenokārt lielāko upju ielejās – nereti D un centrālajā daļā, bet reti Z daļā (Скуратович 2017). Latvijā sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 9171 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Lai gan AOO, iespējams, ir lielāka, tā nevarētu pārsniegt EN kategorijas slieksni sugas specifisko dzīvotnes prasību dēļ.
Populācija. Eiropā, vismaz atsevišķos tās reģionos, tiek prognozēts, ka sugas atradņu skaits pieaugs un to vitalitāte globālās sasilšanas dēļ uzlabosies (Kúr et al. 2021). Tā kā suga ir termofila un Latvija atrodas uz areāla Z robežas, ir iespējams, ka arī Latvijā pieaugs šīs sugas atradņu skaits un sastopamība, taču šobrīd precīzu datu nav. Vienā atradnē konstatēto indivīdu skaits ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Parasti suga konstatēta applūstošos saldūdens ūdenstilpju un teču krastos un seklūdeņos, kā arī palieņu zālājos un eitrofās augsto lakstaugu audzēs, mitrās ieplakās, kur augājs ir skrajš un zems. Eiropā sugu saista ar viengadīgu augāju sabiedrībām dūņainos upju un ezeru krastos (Eņģele, Sniedze-Kretalova 2013; Chytrý et al. 2020). Sugai nepieciešami vidējas intensitātes augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Šobrīd ir pārāk maz informācijas par dažādu faktoru ietekmi uz sugas atradnēm. Visticamāk, sugu ietekmē upju un ezeru hidroloģiskā režīma pārmaiņas, kuru rezultātā krastmalas ar skraju augāju vairs neapplūst un aizaug ar augstajiem lakstaugiem. Sugu apdraud mērenu augsnes virskārtas traucējumu trūkums.
Aizsardzība. Suga konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Daugavas loki”. Pārējās atradnes ir ārpus ĪADT. Sugai nav izveidots neviens mikroliegums.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums un cenopopulāciju dinamika, kā arī jānosaka apdraudošie faktori katrā atradnē un to ietekme uz sugu.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Brown galingale – Cyperus fuscus. In Latvia, the species is rare, with an uneven distribution pattern. The localities are sporadic; the species does not form stable populations. The AOO is 9,171 km2, and the EOO – 36 km2. Both the AOO and the EOO are potentially larger, considering the presence of suitable habitats throughout the country and the distribution patterns in the neighbouring countries. The distribution changes, population size and its dynamics are unknown in Latvia. Since the species is thermophilous, and Latvia is located on the northern limit of the species’ distribution range, the number of subpopulations may increase in Latvia. The species has been found in the Ķemeri National Park and the “Daugavas loki” Nature Park. The other localities occur outside protected areas. C. fuscus has been found in unstable, seasonally changing habitats: wet lakeshores and riverbanks with open, slightly disturbed soil, floodplain grasslands and shallow waters. The threats are the modification of the natural hydrological regime and the lack of moderate disturbance that may lead to overgrowing with tall herbaceous vegetation. Studies on the distribution, population size and its dynamics, threats at each site and their impact on subpopulations are necessary.
Literatūras saraksts
