Foto: Valda Baroniņa – slaidā spilve.

Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Cyperaceae – grīšļu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, NT 2011.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (CR, 2018), Vācija (1, 2018), Polija (EN, 2016), Lietuva (VU, 2021), Igaunija (NT, 2018), Zviedrija (LC, 2020), Somija (LC, 2019), Baltkrievija (VU, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (+), Ļeņingradas (+), Novgorodas (+)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.4. Iekšzemes mitrāji – augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 3.2. Citu derīgo izrakteņu ieguve, karjeri, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–60 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, tievs, gluds, kails, nezaro. Apakšējās lapas šauri lineāras, salocītas, mala raupja. Uz stublāja dažas īsas, sarveidīgas lapas. Ziedi 3–6 vārpiņās stublāja galotnē nokarenā čemurveida ziedkopā. Vārpiņas kāts atskabargains. Lidmatiņi balti vai iedzelteni balti. Auglis – riekstiņš. Zied maijā un jūnijā (Priedītis 2014). Vairojas gan ar sēklām, gan veģetatīvi ar sakneņiem, bet dominē veģetatīvā vairošanās (Lansdown 2011). Apputeksnē vējš (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 20 gadi (Solstad et al. 2021).

Izplatība. Nevienmērīgi izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā (Govaerts 2024) no mēreni siltās joslas kalnu apgabaliem līdz vēsajai joslai (GBIF 2023). Lietuvā sastopama galvenokārt A un R daļā (Matulevičiūtė 2021), bet Igaunijā diezgan reti DA daļā un salās (eElurikkus 2025). Baltkrievijā reti visā valstī (Скуратович 2015). Reti sastopama suga arī Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā sastopama diezgan reti gandrīz visā valstī (Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 58 315 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 192 km². AOO, iespējams, ir lielāka, tomēr, ņemot vērā sugai piemēroto dzīvotņu sastopamību, tā ir mazāka nekā 500 km² un atbilst EN kategorijai. Lielāks atradņu skaits ir valsts A daļā. Visticamāk, sugas izplatība Latvijā ir mazinājusies agrāk veiktās purvu un slapjo mežu susināšanas un kūdras ieguves dēļ.

Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Eiropā sugas populācijai ir tendence mazināties (Lansdown 2011).

Dzīvotnes un ekoloģija. Slaidā spilve aug slapjos, vidēji skābos, barības vielām nabadzīgos, klajos purvos (Axmanová 2022; Tichý et al. 2023). Latvijā aug pārejas un zāļu purvos. Galvenokārt konstatēta augu sabiedrībās, kur lielāko segumu veido vēsajā joslā izplatīto grīšļu sugas pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, dūkstu grīslis C. limosa, tievsakņu grīslis C. chordorrhiza.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un slapjo mežu susināšana, kā arī kūdras ieguve. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).

Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT, jo kopējais sugas populācijas lielums un izplatība nav zināma. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT (piemēram, dabas parkā “Silene”, Slīteres Nacionālajā parkā, Teiču dabas rezervātā), taču tas, iespējams, skaidrojams ar šo teritoriju labāku izpēti, salīdzinot ar purviem ārpus ĪADT.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, populācijas lielums Latvijā. Jānosaka sugas saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Suga iekļaujama īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Liene Auniņa.

Summary. Slender cottongrass – Eriophorum gracile. It is fairly rare in Latvia. The EOO is 58,315 km², and the AOO – 192 km². The EOO may be larger, but does not exceed the threshold of EN category. Most likely, the distribution of the species in Latvia has decreased due to the past drainage and peat extraction. The population size and its dynamics have not been studied. E. gracile grows in transitional mires and fens as single plants or in small groups. It is mainly found in plant communities where the largest cover is formed by the sedge species. The species is threatened by drainage and peat extraction. There is no data on the percentage of the population occurring in protected areas, since the total population size and distribution of the species are unknown. A large percentage of the known localities occur in protected areas (e.g., the “Silene” Nature Park, the Slītere National Park and the Teiči Strict Nature Reserve), which may be related to more intense research in these areas than territories without protection status. It is necessary to study the distribution of the species and the population size in Latvia. Drainage of its habitats should not be permitted. The species should be included on the list of protected species.

Literatūras saraksts

• Axmanová, I. 2022. Broad habitat. www.FloraVeg.EU [skatīts 21.11.2024.].

• Briede, A. 2018. Klimatisko rādītāju reģionālās atšķirības. Grām.: Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Zelčs, V. (red.). Latvija. Zeme. Daba. Tauta. Valsts. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 231.–244. lpp.

• Dorau, K., Gelhausen, H., Esplör, D., Mansfeldt, T. 2015. Wetland restoration management under the aspect of climate change at a mesotrophic fen in Northern Germany. Ecological Engineering, 84: 84–91.

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• eElurikkus 2025. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/758077 [skatīts 16.06.2025.].

• Essl, F., Dullinger, S., Moser, D., Rabitsch, W., Kleinbauer, I. 2012. Vulnerability of mires under climate change: implications for nature conservation and climate change adaptation. Biodiversity and Conservation, 21: 655–669.

• GBIF 2023. Eriophorum gracile W.D.J.Koch in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/2730137 [skatīts 16.06.2025.].

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Lansdown, R.V. 2011. Eriophorum gracile. The IUCN Red List of Threatened Species 2011: e.T175270A7132063. https://www.iucnredlist.org/species/175270/7132063 [skatīts 08.10.2022.].

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Matulevičiūtė, D. 2021. Lieknasis švylys Eriophorum gracile Roth. Kn.: Rašomavičius, V. (red.). Lietuvos raudonoji knyga. Gyvūnai, augalai, grybai. Vilnius, psl. 434.

• Priedītis, N. 2014. Slaidā spilve Eriophorum gracile W.D.J. Koch. Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 742. lpp. Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021. Karplanter: Vurdering av småull Eriophorum gracile for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://www.artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/25952 [skatīts 21.05.2024.].

• Swindles, G.T., Morris, P.J., Mullan, D.J., Payne, R.J., Roland, T.P. et al. 2019. Widespread drying of European peatlands in recent centuries. Nature Geoscience, 12: 922–928.

• Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.

• Скуратович, А.Н. 2015. Eriophorum gracile Koch. Кн.: Качановский, И.М., Никифоров, М.Е., Парфенов, В.И. (гл. редк.). Красная книга Республики Беларусь: редкие и находящиеся под угрозой виды дикорастущих пастений. 4-е изд. Энцыкл. имя П. Броуки, Минск, с. 211–212.

• Сорокина, И.А., Ликсакова, Н.С., Конечная, Г.Ю. и др. 2021. Атлас сосудистых растений Северо-Запада европейской части России. Том 1. Товарищество научных изданий КМК, Москва, 296 с.