Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Stublāji stāvi, gludi, cilindriski, veido blīvus cerus. Apakšējās lapas sarveidīgas, ar tumši sarkanbrūnām, spīdīgām makstīm. Ziedkopa galviņveidīga, stublāja galā, neliela, ar 2–3 lancetiskām, tumši sarkanbrūnām vārpiņām, tajās 2–3 ziedi. Ziedkopas pamatu aptver tumšbrūna seglapa ar platu, iegarenu lejasdaļu un īsāku, īlenveidīgu augšdaļu. Auglis – riekstiņš. Zied no jūlija līdz augustam (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002) ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006). Sēklām nav īpašu pielāgojumu izplatībai, vidējais izplatības attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga nevienmērīgi izplatīta Eiropā, galvenokārt Alpos un to tuvumā (GBIF 2023; Govaerts 2024), atsevišķas atradnes ir Kolas pussalā (Blinova, Uotila 2013), Dienvidurālu kalnos un Baškīrijā (Ивченко 2019). Igaunijā suga ir bieži sastopama visā valstī, izņemot DA daļu (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – ļoti reti, galvenokārt DA daļā (Matulevičiūtė 2021). Krievijas ZR daļā zināmas vien dažas atradnes (Сорокина и др. 2021). Latvijā sastopama reti, galvenokārt Piejūras zemienē, taču atsevišķas atradnes ir arī A un centrālajā daļā. Lielākā atradņu koncentrācija ir valsts DR daļā un Rīgas līča R piekrastē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 36 603 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 248 km2. EOO ir nedaudz mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Eglīte 2003). Ilgstoši nav datu par atradni Nūmierņas apkārtnē, lai gan suga vairākkārtīgi tur meklēta, taču atrasta jauna bagātīga sugas atradne turpat netālu, Salnavas apkārtnē. Jauna atradne, kurā ir tikai daži indivīdi, atrasta dabas liegumā “Pelcīšu purvs” (DAP 2023). Nav veikta mērķtiecīga visu atradņu izpēte, iespējams, dažas no skaitliski mazajām atradnēm ir izzudušas.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Vienā atradnē var būt sastopami daži indivīdi, bet citā suga var dominēt vairākus simtus kvadrātmetru platībā. Pētījumi četrās ĪADT liecina, ka dažviet sugas segums purvos mazinās un aizvien lielāku segumu zāļu purvos aizņem ekspansīvās sugas, galvenokārt zilganā molīnija Molinia caerulea un dažos purvos arī parastā purvmirte Myrica gale (Auniņa 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, barības vielām nabadzīgās, bāziskās, parasti arī kaļķainās, augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā sastopama kaļķainos zāļu, tostarp avotu, purvos, ļoti reti – pārejas purvos. Tā var būt arī pioniersuga periodiski pārmitrās vietās pamestos izstrādātos purvos, kur atsedzas karbonātiem bagātas augsnes vai izplūst ar karbonātiem bagāti pazemes ūdeņi. Arī tur, kur pirms vairāk nekā 100 gadiem pazemināts ūdenslīmenis Engures ezerā, tagad daudzviet dominē rūsganā melncere (Gavrilova et al. 2005). Latvijā suga aug kaļķaino zāļu purvu savienības Caricion davallianae sabiedrībās. Tās izplatītas visā Eiropā, bet visbiežāk sastopamas Alpu un Karpatu kalnos. Tā ir viena no savienības Caricion davallianae diagnostiskajām sugām (Peterka et al. 2017). Šajās purvu augu sabiedrībās līdztekus rūsganajai melncerei sastop dažādas citas kalcifītas augu sugas – bezdelīgactiņu Primula farinosa, parasto kreimuli Pinguicula vulgaris, mazziedu pameldru Eleocharis quinqueflora, platlapu spilvi Eriophorum latifolium, Hosta grīsli Carex hostiana, Devela grīsli C. davalliana (Peterka et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu purvu un meža masīvu susināšana, dažviet to ietekmē zāļu purvu apsaimniekošanas pārtraukšana, zemes lietojuma veida maiņa, kūdras ieguve. Susināšanas ietekmē zāļu purvos mazinās purviem raksturīgo augu sugu sastopamība un segums, palielinās ekspansīvo sugu, galvenokārt zilganās molīnijas, segums. Tie aizaug ar krūmiem un kokiem. Piejūras zemienē šie purvi galvenokārt aizaug ar parasto purvmirti. Dažviet zāļu purvi aizaug ar parasto niedri Phragmites australis (Priede 2017; Auniņa 2022). Sugu var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Vairums sugas atradņu atrodas ĪADT. Populācijas lielākā daļa atrodas dabas parkā “Engures ezers”, dabas liegumos “Platenes purvs”, “Tosmare” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Tomēr tas tikai daļēji nodrošina sugas dzīvotņu saglabāšanos, ja netiek veikta zāļu purvu apsaimniekošana un, ja nepieciešams, mazināta susināšanas ietekme.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Zāļu purvam ar bagātīgu rūsganās melnceres cenopopulāciju, kā arī vairākām citām retām un aizsargājamām augu sugām Salnavas pagastā (Ludzas novadā) jānodrošina aizsardzība, kā arī jāizstrādā apsaimniekošanas plāns. Jāturpina zāļu purvu apsaimniekošana Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos un citās ĪADT un mikroliegumos, kur tā ir uzsākta. Zāļu purvi jāapsaimnieko un jāatjauno gan ĪADT, gan arī ārpus ĪADT saskaņā ar šo biotopu saglabāšanas vadlīnijām (Priede 2017). Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Brown bog-rush – Schoenus ferrugineus. It is rare in Latvia; mainly found in the Coastal Lowland (the south-western part of the country and the western coast of the Gulf of Riga), with a few localities in eastern and central Latvia. The EOO is 36,603 km2, and the AOO – 248 km2. The EOO is slightly larger compared to what was known at the end of the 20th century. A targeted inventory of the species has not been carried out; some small subpopulations may have disappeared. There is no data on the size of subpopulations in each locality and population dynamics in Latvia. The number of individuals per subpopulation may vary from a few to hundreds of square meters. In Latvia, S. ferrugineus grows in alkaline fens, including spring-fed mires, in transitional mires, on wet peat surfaces of harvested peatlands with carbonate-rich substrate or carbonate-rich groundwater discharge. S. ferrugineus is threatened by drainage, and the cessation of fen management. Most of the localities are in protected areas; significant subpopulations of the species are found in the “Engures ezers” Nature Park, the “Platenes purvs” and “Tosmare” Nature Reserves, and the Ķemeri National Park. It is recommended to ensure appropriate status for the S. ferrugineus locality in Salnava. Drainage of the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
