Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 (75) cm augsts lakstaugs. Sakneņi gari, ložņājoši. Stiebrs kails, pacils, nereti apakšdaļā sakņojas. Lapas 5–25 cm garas, 3–12 mm platas, ar strupu galu. Makstis plakanas, augšdaļā bez austiņām. Lapas mēlīte strupa, līdz 8 mm gara. Ziedkopa – skara, 10–30 cm gara, skraja, piramidāla apveida, zari vairāk vai mazāk horizontāli, mīksti, pušķos pa 3–5. Ziedi vārpiņās pa 1–3. Vārpiņas purpurvioletas, kailas, bez akotiem. Vārpiņas plēksnes manāmi īsākas nekā vārpiņa. Auglis – sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir septiņi gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Izplatīta visā Eiropā, Ziemeļāfrikā, Rietum- un Centrālāzijā un Ziemeļamerikā. Biežāk mērenajā klimata joslā, bet tās sastopamības areāls plešas līdz Grenlandei, Islandei un Norvēģijas ziemeļiem. Sastopama arī Argentīnā un Ugunszemē. Izšķir vairākas pasugas (Govaerts 2024). Igaunijā suga sastopama reti visā valstī, vairāk atradņu ir A daļā (eElurikkus 2024). Lietuvā – diezgan reti (Krall et al. 2003). Latvijā – samērā reti, galvenokārt Piejūras zemienē, atsevišķas atradnes arī A daļā (Kabucis 2003). Kopš 1991. gada suga Latvijā konstatēta ļoti reti, tikai trijās vietās – jūras piekrastē pie Lapmežciema un Saulkrastiem; jaunākā atradne ir Gaujas vecupē netālu no Siguldas, kur 2020. gadā konstatētas plašas sugas audzes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 806 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. EOO ir būtiski mazinājies, jo nav jaunu datu par lielāko daļu atradņu. Iespējams, suga sastopama biežāk, jo mērķtiecīga vēsturisko atradņu inventarizācija un jaunu atradņu meklēšana nav bijusi. Tā kā vēsturiskas atradnes ir ne tikai Piejūras zemienē, bet arī valsts A daļā, un Igaunijā suga sastopama vairāk A daļā, iespējams, arī Latvijas iekšzemes apvidos suga ir sastopama biežāk.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta un nav zināma.
Dzīvotnes un ekoloģija. Slapju, vāji skābu līdz vāji bāzisku augteņu suga, aug klajās vietās. Var augt arī iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Tā ir mitrāju, zālāju, avotu suga, var augt arī ūdenī (Axmanová 2022). Latvijā suga atrasta Piejūras zemienē upju grīvās – jūrā ietekošo upju krastos, smilšainos jūras liedagos –, kā arī iekšzemē, avoksnājos Gaujas tuvumā. Citviet Eiropā tā arī aug avoksnājos, izmīdītās vietās ganībās, strautu malās, arī jūras liedagā, vietās, kur notiek pazemes ūdeņu izplūde (Sádlo et al. 2007; SLU Artdatabanken 2024).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Susināšana. Ja sugas atradnes atrodas mežaudzē, – intensīva mežsaimnieciskā darbība. Dabiskā sukcesija, kā arī pārāk liela rekreācijas slodze (nomīdīšana) jūras krastā.
Aizsardzība. Jaunākā atradne Gaujas vecupē netālu no Siguldas, kur 2020. gadā konstatētas plašas ūdeņu avotenes audzes, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā dabas lieguma zonā. Suga konstatēta arī Ķemeru Nacionālajā parkā. Atradne Saulkrastu apkārtnē atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai veiktu noteiktus sugas aizsardzības pasākumus, jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums, dzīvotnes un apdraudējums Latvijā. Jānovēro populācijas tendences atradnēs, jāsaglabā piemērotās dzīvotnes. Nav pieļaujama sugas dzīvotņu susināšana. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Whorl-grass – Catabrosa aquatica. In Latvia, found mainly in the Coastal Lowland, with a few recorded sites in eastern Latvia. The AOO is 12 km2, and the EOO – 806 km2. The EOO has significantly decreased, as there are no recent data on most of the localities. After 1991, the species was found only in three places: on the seacoasts near Lapmežciems and Saulkrasti and Sigulda (in the last site, it was found in 2020). The species is probably more frequent than recorded. Since there are old records of the species not only from the Coastal Lowland, but also from eastern Latvia, based on the species distribution pattern in Estonia (C. aquatica is more common in eastern Estonia), the species may be present elsewhere in the inland areas of Latvia. The population size and its dynamics in Latvia are unknown. In Latvia, the species is found in the Coastal Lowland in a river, on sandy beaches, in non-calcareous springs near the River Gauja. The species is threatened by the drainage, interspecific competition, and excessive trampling on beaches. Two of the recent C. aquatica localities have been found in protected areas: the Gauja National Park and the Ķemeri National Park. The third site (Saulkrasti) does not have a protection status. To apply specific protection measures for the species, in-depth studies on the distribution, population size, habitats and threats to the species in Latvia are needed. Population trends at the sites must be monitored, and suitable habitats must be preserved. Drainage of wetland habitats should not be permitted. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
