Morfoloģija un bioloģija. Līdz 3 m augsts krūms ar īsiem zariem un blīvu vainagu. Jaunie dzinumi paresni, dzeltenbrūni vai sarkanīgi, sākumā zīdaini mataini, vēlāk kaili. Pumpuri olveida, kaili, ģeneratīvie pumpuri izteikti lielāki nekā veģetatīvie. Pielapes lielas, pussirdsveida, ātri nobirst. Lapas ir relatīvi cietas, 4–6 (9) cm garas, 2–4 cm platas, plati eliptiskas vai otrādi olveida, mala zobaina. Plaukstot lapas ir skraji zīdaini matainas, vasaras otrajā pusē abpusēji kailas, virspusē tumšzaļas un spožas, apakšpusē zilganas. Spurdzes 2–3 cm garas, plaukst pirms, retāk reizē ar lapu plaukšanu, sievišķās spurdzes augļu laikā līdz 9 cm garas. Ziedu plēksnes plati eliptiskas, rūsganas. Putekšņlapas divas, kailas, 3–4 reizes garākas nekā zieda plēksnes. Putekšnīcas dzeltenas, vēlāk rūsganas. Sēklotne gaišpelēki mataina, uz pagara kātiņa. Auglis – sarkanbrūna pogaļa, līdz 8 mm gara, mataina. Zied maijā (Evarts-Bunders 2005).
Izplatība. Sugai ir plašs areāls Eiropas un Rietumsibīrijas aukstajā joslā un mērenās joslas Z daļā. Plaši sastopama Eiropas arktiskajos apgabalos līdz pat polārajai tundrai, Fenoskandijā un Austrumeiropas Z daļā (Скворцов 1968; Jalas, Suominen 1987; GBIF 2022; Govaerts 2024). Pireneju un Alpu kalnu masīvos Francijā un Vācijā sastopama tuvu radniecīgā suga Salix bicolor Ehrh. un vēl vairākas citas radniecīgas sugas, ko daži autori uzskata par divkrāsu kārkla sinonīmu vai iekšsugas taksonu, tādēļ norāda atradnes arī šajos reģionos (GBIF 2022). Baltijas valstīs suga aug uz vienlaidu izplatības areāla D robežas. Igaunijā un Ziemeļlatvijā suga sastopama samērā bieži, bet Latvijas D un R daļā un Lietuvā nav sastopama (Cinovskis et al. 1993; Evarts-Bunders 2005; Kukk et al. 2020). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 249 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2. Pēdējos 30 gados EOO un AOO ir būtiski mazinājušies. Suga vairs nav konstatēta valsts R daļā, Zemgalē un Pierīgā, kā arī galējos austrumos. Tajā pašā laikā ir pamats uzskatīt, ka atradņu skaits ir daudz lielāks, jo tā ir līdzīga plaši sastopamajiem S. myrsinifolia un S. starkeana un, iespējams, pētījumos nav atpazīta vai pareizi noteikta. Tāpēc tiek uzskatīts, ka AOO ir daudzkārt lielāka un atbilst VU kategorijai.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais reģistrēto novērojumu vietu skaits valstī ir aptuveni 100, tomēr kopš 1991. gada suga pētīta fragmentāri un relatīvi nesen konstatēto atradņu skaits ir aptuveni 20. Nav pārbaudītas visas agrākās atradnes, tomēr, spriežot pēc zinātniskā herbārija materiāla (DAU, LATV), suga ir relatīvi plaši sastopama valsts Z un A daļā, kā arī atsevišķās atradnēs centrālajā daļā. Lokālfloru pētījumos vai dabas aizsardzības plānos teritorijām, ko uzskata par sugas kodolteritorijām (piemēram, Gaujas Nacionālais parks, Vecpiebalga, Mežole), divkrāsu kārkls minēts vispārīgi, norādot, ka suga teritorijā ir sastopama, bet nav raksturots populācijas lielums (Limbēna, Čakare 2007; Biseniece 2016; Kukāre 2020). Piemērotās dzīvotnēs atradņu skaits var palielināties, it īpaši valsts Z un A daļā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitros zālājos, palieņu zālājos, krūmājos, pārejas un zemajos purvos, krūmājos upju un ezeru krastos, kā arī dažādās cilvēka darbības rezultātā izveidotās vai ietekmētās mitrāju dzīvotnēs – grāvjos, susinātu purvu malās u. c.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu reizēm audzē lielākos dendrārijos un botāniskajos dārzos, tomēr specifiskās ekoloģiskās prasības ierobežo šīs sugas plašu izmantošanu dekoratīvajā dārzkopībā. Ziemeļvalstīs, kur suga vietām sastopama masveidīgi, tās zarus izmanto kā dzīvnieku barību.
Apdraudējums. Tā kā divkrāsu kārklam ir izteikti boreāla izplatība, turklāt Latviju šķērso areāla D robeža, sugu būtiski ietekmē klimata pārmaiņas – mazinās sugai piemērotu dzīvotņu platības areāla D daļā. Sugu ietekmē arī dabisku un daļēji dabisku mitrāju ekosistēmu pārveidošana un mitruma režīma pārmaiņas, arī palieņu krūmāju izciršana, mitro dabisko zālāju uzaršana, nosusināšana u. c.
Aizsardzība. Aptuveni 40% atradņu ir ĪADT: Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Mežole”, aizsargājamo ainavu apvidos “Veclaicene”, “Vecpiebalga” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu mazināšanos dabiskās sukcesijas un cilvēku darbības rezultātā, jāpārbauda agrāk konstatētās atradnes un jāmeklē jaunas atradnes sugai piemērotās dzīvotnēs. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un nodrošinot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (mitruma režīma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabisko zālāju apsaimniekošanu, ievērojot apdraudētu sugu aizsardzības aspektus un saglabājot atsevišķu krūmu grupas).
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Tea-leaved willow – Salix phylicifolia. The species is relatively common in northern Latvia, but not in southern and western Latvia. The AOO is 80 km2, and the EOO – 18,249 km2. Over the past 30 years, it has been found in about 20 localities, and compared to the data of earlier recorded localities, the EOO and the AOO have significantly decreased. The species has not been found in the previously known localities in western Latvia, the vicinity of Riga and eastern Latgale. However, S. phylicifolia may be more common than recorded because the species is similar to the common species S. myrsinifolia and S. starkeana and may not have been recognised during floristic studies. S. phylicifolia grows in wet floodplain grasslands, shores of water bodies, fens and other wetlands. Since S. phylicifolia is a species with a distinctly boreal distribution that occurs on the range border in Latvia, this species may be significantly affected by the increased risk of drought caused by global climate changes. New localities may be found, especially in the northern and eastern parts of the country. Approximately 40% of the localities occur in protected areas, e.g., the Gauja National Park, the “Mežole” Nature Reserve, and the “Veclaicene” and “Vecpiebalga” Protected Landscape Areas. The population size, distribution and threats should be specified.
Literatūras saraksts
