Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 cm augsts lakstaugs, parasti aug skrajā cerā. Ziedošie stublāji 15–50 (75) cm augsti, ļogani, pacili. Augam veidojas gan neauglīgi dzinumi, gan dzinumi ar ziediem. Lapas zilganzaļas, lineāras, 2–5 cm garas, 1–2 mm platas. Lapas plātnes apakšpuse klāta ar matiņiem, mala gluda, gals smails. Uz ziedošajiem stublājiem lapas pretējas, pie pamata saaugušas makstī. Ziedkopā (3) 5–15 ziedi. Kauss cilindrisks, 25–30 mm garš, kausa zobiņi trīsstūraini, smaili. Vainaglapas baltas vai gaišsārtas, gals bārkstains, pie pamata sīks, sārts punkts vai svītru zīmējums un purpursarkana šķērssvītra. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam, bieži vēl septembrī un oktobrī (Gavrilova 1999; Priedītis 2014). Dianthus arenarius L. tiek nodalītas četras pasugas, no tām Latvijā sastopamas divas – D. arenarius subsp. arenarius un D. arenarius subsp. borussicus Vierh. (Gavrilova 1999; Govaerts 2024).
Izplatība. Prūsijas neļķe sastopama Eiropā, galvenokārt tās A, ZA daļā – Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā –, dažviet arī Vācijā. Konstatēta arī Krievijas R daļā un Kaukāza Z daļā (Jankevičienė et al. 1993; Gavrilova 1999; Priedītis 2014; GBIF 2023; Govaerts 2024). Latvijā sastopama galvenokārt austrumdaļā, Rīgas un Ādažu apkārtnē, Rīgas līča piekrastē Jūrmalas–Mērsraga posmā (Gavrilova 1999; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 38 000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 772 km2. Atradnes pārsvarā ir nelielā platībā, fragmentāras.
Populācija. Datu par pasugas populācijas lielumu Latvijā nav. Smiltāja neļķes monitoringa ietvaros novērtēta šīs pasugas sastopamība un daudzums atsevišķās ĪADT: dabas parkā “Ogres Zilie kalni” – 200 ceri, dabas liegumā “Jaunciems” – 400 ceri (Baroniņa 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Pasugas raksturīgākās dzīvotnes konstatētas sausos priežu mežos, klajos smiltājos, sausos zālājos un virsājos, iekšzemes un piekrastes kāpās (Gavrilova 1999; Baroniņa 2023). Pasuga ir gaismasprasīga, labāk attīstās vietās, kur dominē skraja, zema veģetācija, ir daudz ķērpju un vismaz periodiski veidojas atklātas smilts laukumi. Šādi apstākļi veicina pionieraugāja attīstību, kas var būt piemērota augšanas vieta Prūsijas neļķei. Novērots, ka pasuga vairāk sastopama mežmalās, gar meža ceļiem nekā mežā, kur bieži ir liels apēnojums un saslēgts augājs (Baroniņa 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pasugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties apbūves, tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm, invazīvo un ekspansīvo sugu ietekmei un dabiskās sukcesijas gaitā notiekot pārmaiņām augāja struktūrā un sugu sastāvā.
Aizsardzība. Daļa Latvijā zināmo atradņu atrodas ĪADT: dabas parkos “Silene”, “Ogres Zilie kalni” un “Numernes valnis”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” u. c., taču tas vēl negarantē pasugas aizsardzību, jo netiek īstenoti pietiekami aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi, lai saglabātu pasugas dzīvotnes.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānodrošina optimāli traucējumi zemsedzē un jāuzlabo apgaismojuma apstākļi lakstaugu stāvā. Svarīgi ir saglabāt oligotrofus priežu mežus (silus un nabadzīgus mētrājus), maksimāli nodrošinot vecu mežaudžu aizsardzību, nepieļaujot kailcirtes, apsaimniekošanā pēc iespējas atdarinot dabiskus traucējumus. Aktuāla ir priežu jaunaudžu pareiza kopšana, sekmējot ar ķērpjiem bagātas zemsedzes attīstību un lauču veidošanos, kāpu zālāju noganīšana vai pļaušana, virsāju pļaušana, ekspansīvo un invazīvo augu sugu ierobežošana (Laime u. c. 2017; Rūsiņa 2017). Pieaugot tūristu un atpūtnieku skaitam, jūras piekrastē arvien vairāk jālīdzsvaro teritorijas izmantošana ar pasugas dzīvotņu saglabāšanu. Jāturpina pasugas populācijas monitorings. Jāprecizē pasugas izplatība un populācijas lielums. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par šīs pasugas dzīvotņu apdraudētību un to apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Prussian sand pink – Dianthus arenarius subsp. borussicus. It is rare in Latvia, mainly found in the eastern part, near Riga and Ādaži, on the seacoast in the Jūrmala–Mērsrags area. The EOO is 38,000 km2, and the AOO – 772 km2. The localities are mostly fragmentary and occupy small areas. There is no data on the population size in Latvia. D. arenarius subsp. borussicus grows mainly in dry pine forests, bare sands, dry grasslands, dry heaths, inland and coastal dunes, along forest roads and forest edges. The subspecies is light-demanding and grows vigorously in places with sparse, low vegetation with lichens and bare sand areas. The taxon is threatened by the degradation and transformation of ecosystems, expansion of built-up areas, tourism and recreation, invasive and expansive species, and vegetation shifts due to natural succession. Some of the recorded localities occur in protected areas such as the “Silene” and “Ogres Zilie kalni” Nature Parks, but this does not guarantee the protection of the subspecies if sufficient habitat conservation measures have not been taken. The ground disturbance and improvement of light conditions by the removal of shrubs and taller vegetation cover should be ensured. It is important to preserve oligotrophic pine forests by mimicking natural disturbances. Proper management of young pine stands includes promoting the development of lichen-rich ground cover and the formation of gaps in the tree layer, grazing or mowing dune grasslands, mowing heaths and controlling expansive and invasive plant species. Monitoring of the population should be continued. Residents, mainly landowners, should be informed about the threat to the habitats of this subspecies and the importance of proper management. It is necessary to improve the knowledge on the actual distribution and population size of this subspecies.
Literatūras saraksts
