Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–80 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, visas auga daļas ir blīvi klātas ar atstāvošiem matiņiem. Saknenis īss, resns, ar bārkšu saknēm. Apakšējās lapas ar garu kātu, trīsstaraini līdz piecstaraini dalītas, 5–12 cm garas, 7–15 cm platas. Augšējās stublāja lapas sēdošas vai ar īsu kātu, iegarenas, trīsstaraini šķeltas vai dalītas. Ziedi vidēji lieli, 1,5–2,5 cm diametrā. Kauslapas atstāvošas, divreiz īsākas nekā vainaglapas. Vainags zeltaini dzeltens. Ziedgultne kaila. Auglis – ieapaļš riekstiņu kopauglis, riekstiņi kaili, ar garu, ieritinātu knābīti. Zied maijā un jūnijā (Tutin, Chater 1993; Uotila 2001; Tabaka 2003).
Izplatība. Suga plaši sastopama Centrāl- un Austrumeiropā (Jalas, Suominen 1989; GBIF 2022), atsevišķas salveida atradnes arī Balkānu pussalā un Vidusjūras salās (Jalas, Suominen 1989; Govaerts 2024). Citviet Eiropā – Britu salās, Beļģijā, Skandināvijā – suga izplatīta kā antropofīts (Uotila 2001; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga sasniedz dabiskās izplatības ZA robežu; suga ir izplatīta samērā reti un nevienmērīgi – Igaunijā tikai ZA daļā, Lietuvā vienmērīgi un samērā bieži visā valstī (Laasimer et al. 1993; Kukk et al. 2020). Latvijā sastopama samērā reti, galvenokārt D daļā, kā arī atsevišķās salveida atradnēs DA un centrālajā daļā (Fatare 1992; Tabaka 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 35 059 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 488 km2. Precīzu datu par izplatības maiņām pēdējos 30 gados nav, tomēr suga vairumā senāko atradņu ir saglabājusies, un ir atrastas vairākas jaunas atradnes. Ņemot vērā sugai piemērotu dzīvotņu izplatību, tiek uzskatīts, ka AOO ir nedaudz lielāka un atbilst VU kategorijai.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta un nav zināma. Kopējais reģistrēto novērojumu (punktu) skaits valstī pārsniedz 200, un, kā rāda pēdējo gadu novērojumi, sugas atradnes konstatētas ne tikai zināmajā sastopamības apgabalā Zemgalē un Dienvidkurzemē, bet arī Dienvidlatgalē, pie Cēsīm u. c. (DAU, LATV; DAP 2023). Izstrādājot dabas aizsardzības plānus ĪADT, kas ir uzskatāmas par villainās gundegas kodolteritorijām, sugas populācijas nav vērtētas kvantitatīvi, minētas galvenokārt tikai literatūras atsauces par sugas klātbūtni vai norādīts, ka suga teritorijā ir konstatēta un vietām ir samērā bieži sastopama (Rove 2006; Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Iespējamas arī jaunas atradnes, jo nav veikta mērķtiecīga sugai piemēroto dzīvotņu izpēte.
Dzīvotnes un ekoloģija. Pārsvarā mēreni mitru, kaļķainu, barības vielām bagātu augteņu suga, aug daļēji noēnotās vietās (Axmanová 2022a, b, c; Tichý et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir tūsklapju Petasites sabiedrības gar kalnu strautiem, palieņu meži, ozolu-skābaržu meži, gravu meži, sugām bagāti dižskābaržu meži, arī svešzemju platlapju koku sugu plantācijas un daudzgadīgo nitrofilo lakstaugu sabiedrības mēreni mitrās vietās (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama dažādos lapu koku mežos – vecos platlapju mežos, ozolu mežos –, nogāžu un gravu mežos, jauktos mežos, applūstošos upju krastos mežos un baltalksnājos, kā arī vecos muižu parkos. Sugai daļēji piemērotas dzīvotnes ir arī skrajcirtes, jaunaudzes un sekundāri lapu koku meži, kas izveidojušies, nocērtot platlapjus. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība, meža monokultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Apdraudējumu rada arī raksturīgo dzīvotņu aizzelšana ar biezu pamežu un augstiem lakstaugiem, kā arī antropogēnā slodze – izbradāšana, plūkšana un intensīvi parku apsaimniekošanas darbi.
Aizsardzība. Aptuveni 40% atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Daugavas loki”, “Vilce”, “Tērvete” u. c. Lai aizsargātu sugu, izveidoti septiņi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Mežsaimniecības darbu laikā pēc iespējas jāsaglabā meža zemsedze.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Wooly buttercup – Ranunculus lanuginosus. In Latvia, the species is rare, mainly found in the Zemgale Lowland, as well as in the south-eastern and central parts of the country. The AOO is 488 km2, and the EOO – 35,059 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The population size and its dynamics are unknown. The total number of records in the country exceeds 200. Over the last 30 years, localities have been found not only in the earlier known EOO in southern Latvia but also in some new places in central and eastern Latvia. The localities of the species are found in various species-rich broadleaf forests and mixed forests, alluvial forests, young secondary forests and old parks. Approximately 40% of the localities occur in protected areas: the “Daugavas loki”, “Vilce”, “Daugavas ieleja” and “Tērvete” Nature Parks etc. Seven microreserves have been established. The species is threatened by intensive forestry operations, development of a dense forest understorey and tall herb layer, intensive trampling and frequent mowing in parks.
Literatūras saraksts
