Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 40–200 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, rievots, klāts ar gariem, atstāvošiem parastiem matiņiem un dziedzerīšiem, bez lapu rozetes. Lapas lancetiskas, mala lielzobaina, apakšpuse pelēkzaļa, bagātīgi klāta ar dziedzerīšiem. Augšējās stublāja lapas gandrīz tikpat lielas kā apakšējās. Ziedkopa – vārpveida ķekars, ziedi smaržīgi. Vainaglapas piecas, zeltaini dzeltenas, 4–5 mm garas, iegarenas līdz olveida, bieži ar jomu. Auglis – 6,5–7,5 mm garš riekstiņš ar 2–5 mm gariem sariem, iekšējie stāvi, ārējie izliekti. Zied no jūnija līdz septembrim (Krasnopoļska et al. 2020).
Izplatība. Suga sastopama Centrāl-, Rietum- un Austrumeiropā, tostarp Britu salu D daļā, Skandināvijas dienvidos, Balkānu pussalā un Krievijas R daļā. Suga sastopama atsevišķos apvidos ārpus vienlaidus areāla – Pirenejos un dažviet Dienvideiropā (Skalický 1968; Meusel et al. 1978; Kurtto et al. 2004). Lietuvā suga sastopama ļoti reti (Krall, Baroniņa 1996), galvenokārt DR daļā (Žalneravičius 2021). Lai gan tika uzskatīts, ka pirmo reizi Latvijā suga atrasta 2020. gadā, tomēr, veicot herbārija izpēti (DAU), konstatēts, ka jau 1988. gadā suga ievākta Ambeļos, bet kļūdaini noteikta kā ārstniecības ancītis A. eupatoria. Šobrīd droši zināmas trīs atradnes, divas no tām ir valsts DA daļā un viena Ziemeļvidzemē (Krasnopoļska et al. 2020). Līdz šim suga nav bijusi iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc nav veikti mērķtiecīgi pētījumi un atradņu inventarizācija. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1925 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, bet eksperta vērtējumā tie ir daudzkārt lielāki.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku Latvijā. Lietuvā lielākā daļa atradņu ir skaitliski mazas (Žalneravičius 2021). Arī Latvijā indivīdu skaits atradnēs ir neliels – no dažiem indivīdiem līdz nelielām grupām. Tiek uzskatīts, ka Latvijas populācijā indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt valgās, vāji skābās līdz vāji bāziskās barības vielām vidēji bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir mēreni mitras dižauzu Arrhenatherum pļavas, ganības un parkveida pļavas, saulainu mežmalu sabiedrības sausās augsnēs, kā arī daudzgadīgas termofilas ruderālo augu sabiedrības (Sádlo et al. 2007). Lietuvā suga sastopama sausās, sugām bagātās mežmalu pļavās, skrajos mežos un ieleju nogāzēs, gar meža ceļiem, grāvmalās un zem elektrolīnijām (Žalneravičius 2021). Latvijā suga konstatēta pļavā, krūmājā, mežmalā, arī ceļmalā (Krasnopoļska et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana.
Aizsardzība. Visas sugas atradnes ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana. Jāprecizē sugas dzīvotņu raksturojums Latvijā.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Fragrant agrimony – Agrimonia procera. It was first recorded in Latvia in 2020. Two localities were found in south-eastern Latvia, one in northern Vidzeme. The EOO is 1,925 km2, and the AOO – 12 km2, but, according to an expert assessment, both the EOO and the AOO may be considerably larger. When conducting a herbarium revision, it was found that the species had been collected in the herbarium from Ambeļi already in 1988, but was mistakenly identified as Agrimonia eupatoria. A. procera was not previously included in the Red Data Book or the list of protected species; therefore, no targeted studies and inventory of the species’ sites were conducted. The population size and the actual distribution are unknown. The number of individuals in the known sites is small – from a few individuals to small groups. In Latvia, the species occurs in meadows, shrubberies, forest edges and roadsides. The species is negatively affected by the overgrowth of open and semi-open habitats in the course of natural succession and due to eutrophication. All three known localities are outside protected areas. The distribution, population size, typical habitats and threats should be clarified. The conservation of habitats suitable for the species should be ensured.
Literatūras saraksts
