Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts lakstaugs ar īsu sakneni. Lapas rozetē, vienkāršas, olveidīgi lancetiskas, pakāpeniski sašaurinās kātā. Lapu virspuse zaļa, apakšpuse ar baltu apsarmi. Ziedi vienkāršā čemurā ziedneša galā. Apziednis divkāršs. Stobrveida kauss klāts ar dziedzermatiņiem. Vainaga diametrs ap 1 cm. Vainaglapas purpurrozā, galā ar jomu. Auglis – cilindriska pogaļa. Zied maijā un jūnijā. Aug skrajās, nelielās grupās (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi. Bezdelīgactiņas apputeksnē galvenokārt tauriņi un bites. Sugai raksturīga sēklu banka, kas izskaidro tās spēju savairoties pēc augsnes virskārtas traucējumiem, kad veidojas atklātas augsnes laukumi (Toräng, Vanhoenacker 2009). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eirāzijas suga. Āzijā sastopama pārsvarā Sibīrijas D daļā, kalnu apgabalos (GBIF 2023; Govaerts 2024). Visvairāk atradņu ir Eiropas centrālajā daļā kalnu apgabalos, Lielbritānijā (Pīka (Peak) apgabalā) un Skandināvijas pussalas dienvidos, arī Igaunijā galvenokārt no mērenās līdz vēsajai joslai. Igaunijā suga ir bieži sastopama visā valstī, visvairāk – R daļā un salās (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – samērā bieži Z un ZR daļā (Žalneravičius 2021). Latvijā sastopama nevienmērīgi, vismazāk atradņu ir DA daļā, visvairāk – R daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 70 203 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1112 km2. EOO nav mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Eglīte 2003), bet AOO, visticamāk, ir samazinājusies dažādu faktoru ietekmē. Sugas atradņu samazinājums meliorācijas dēļ minēts jau iepriekšējā LSG izdevumā (Eglīte 2003). Sugas atradņu skaits, visticamāk, mazinās jau kopš 20. gs. vidus, kad masveidā tika veikta zemes kolektivizācija un lauksaimniecības intensifikācija. To var secināt, arī salīdzinot 1921.–1940. gada topogrāfiskās kartes ar tagadējo situāciju, – piemēroto dzīvotņu platības ir vairākkārt samazinājušās susināšanas un zemes lietojuma veida izmaiņu dēļ.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Bezdelīgactiņas sastopamas nelielās grupās vai pa vienai. Tās indivīdu skaits var būt ļoti liels vietās ar vāju citu sugu konkurenci, piemēram, dažos pamestos grants vai dolomīta karjeros, dažviet grāvjos pie ceļiem ar grants segumu. Arīdzan koku un krūmu izciršana zāļu purvā pie Tosmares ezera ir sekmējusi bezdelīgactiņas izplatību, it īpaši vietās ar augsnes virskārtas traucējumiem, jo 2022. gada vasarā šeit konstatēto bezdelīgactiņu skaits sniedzas vairākos tūkstošos. Dabas liegumā “Čužu purvs” pēc koku un krūmu izciršanas indivīdu skaits palielinājies vairākkārt, sasniedzot vairākus simtus indivīdu (Auniņa 2014). Cenopopulācijas lielums šajā dabas liegumā nav zināms. Novērotas arī citas tendences – neapsaimniekotos, susināšanas ietekmētos zāļu purvos palielinās tādu ekspansīvo sugu kā zilganā molīnija Molinia caerulea un parastā purvmirte Myrica gale segums, bet bezdelīgactiņa un citas mazāk konkurētspējīgas augu sugas šajās vietās izzūd (Auniņa 2022). Eiropā kopumā suga nav apdraudēta (LC), bet populācija ir sarūkoša, un tai ir nepieciešams jauns izvērtējums (Khela 2012).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama barības vielām nabadzīgās, bāziskās, parasti arī karbonātiem bagātās augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023). Sugas izplatību sekmē nelieli augsnes virskārtas traucējumi, tostarp arī tie, kas rodas dzīvotņu apsaimniekošanas rezultātā (Sundberg 2012). Latvijā bezdelīgactiņa aug kaļķainos zāļu, tostarp avotu izcelsmes, purvos, kā arī karbonātiem bagātos pārejas purvos un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs (Auniņa 2013; Rūsiņa 2013; DAP 2023). Dažkārt tā sastopama arī grāvmalās pie ceļiem ar grants segumu, grāvmalās lauksaimniecības zemēs, izcirtumos un pamestos grants vai dolomīta karjeros (DAP 2023). Sugas novērojumi grāvmalās un izcirtumos galvenokārt veikti seno zālāju vai zāļu purvu vietās. Purvos un zālājos bezdelīgactiņa dod priekšroku vietām ar skraju veģetāciju vai atklātu augsni, tā bieži aug uz dzīvnieku takām, gar avotstrautiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu purvu, zālāju un tiem blakus esošo mežu susināšana, kā arī to ietekmē zāļu purvu un zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana. Susināšanas ietekmē daudzviet kaļķainos zāļu purvos un zālājos pieaug ekspansīvo augu sugu izplatība un segums (Priede 2017; Rūsiņa 2017; Auniņa 2022). Sugu apdraud arī zemes lietošanas veida maiņa, piemēram, zāļu purvu un zālāju apmežošana u. c. Sugu var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Skaitliski lielas atradnes atrodas dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumā “Tosmare”. Daudzviet konstatēti tikai daži sugas indivīdi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāveic tās izplatības un populācijas lieluma pētījumi. Ieteicams noskaidrot vietas ar lielāko sugas indivīdu skaitu dabiskās dzīvotnēs un aizsargāt un apsaimniekot tās (pļaujot, ekstensīvi noganot). Jāatjauno dabiskie zālāji un zāļu purvi. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Bird’s-eye primrose – Primula farinosa. It is rather rare in Latvia, with an uneven distribution – more common in western Latvia, but rare in south-eastern Latvia. The EOO is 70,203 km2, and the AOO – 1,112 km2. The EOO has not changed compared to the period 30 years ago. However, today the areas of suitable habitats have decreased several times. The size of subpopulations in each locality and the population dynamics are unknown. Usually, it grows as single plants or in small groups; in places with poor competition from other species, e.g., abandoned gravel or dolomite quarries, in ditches adjacent to gravel roads, P. farinosa can sometimes be found in large numbers. Also, the removal of shrubs and trees from overgrown grasslands and fens may promote the germination of thousands of individuals from the seed bank (e.g., fens near Lake Tosmare in 2022). P. farinosa grows in alkaline fens, including fens with spring discharges, transitional mires, wet grasslands, ditches along gravel roads, clearcuttings, and abandoned gravel and dolomite quarries. The presence of the species in ditches and clearcuttings is typically associated with areas that were historically fens or grasslands. The threats are drainage of fens, grasslands and forest massifs, and the cessation of grassland and fen management, changes in land use. The percentage of the population in protected areas is unknown. Rich subpopulations are found in the “Engures ezers” Nature Park and the “Tosmare” Nature Reserve. Studies of species distribution and population size are necessary. It is recommended to identify places with the largest number of individuals and ensure their conservation and site management. Drainage of its habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
