Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs mūžzaļš, ložņājošs puskrūms. Stublājs pie pamata daļēji koksnains, tālāk pavedienveida, līdz 2 mm diametrā, garumā sasniedz četrus un pat vairāk metrus, mezglu vietās sakņojas. Lapas pretējas, ieapaļi olveidīgas, līdz 1,5 cm garas, 1,2 cm platas, ar lielzobainu malu, ķīļveidīgu pamatu un strupu galu. Ziedkāti 5–8 cm gari, klāti ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem, galā ar diviem nokareniem ziediem. Kauslapas iesārtas, piecdaļīgi šķeltas, ļoti īsas. Vainags piltuvveida, galā piecdaivains, bāli sārts. Auglis – sauss kaulenis ar vienu sēklu. Zied maijā un jūnija sākumā. Reizēm atkārtoti ar vienu ziedu zied augustā (Baroniņa, Lodziņa 1992; Niva 2003; Priedītis 2014). Vairojas galvenokārt veģetatīvi, reti ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Cirkumpolāra suga visā Z puslodē (Mauriņš, Zvirgzds 2006). Baltijas valstīs nereti vai diezgan reti sastopama (Cinovskis 1996; Kukk et al. 2020). Latvijā reti visā valstī (Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 75 946 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 468 km2. AOO, visticamāk, ir lielāka, tomēr tiek uzskatīts, ka tā nepārsniedz VU kategorijas slieksni. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Visā dabiskajā izplatības areālā sugai raksturīgi veidot bagātīgas, reizēm pat vairākus kvadrātmetrus lielas audzes (Baroniņa, Lodziņa 1992; Niva 2003; Zawadzka et al. 2017). Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta.
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu, galvenokārt skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Boreālo un alpīno skujkoku mežu klases Vaccinio-Piceetea diagnostiskā suga (Mucina et al. 2016). Latvijā suga sastopama gan susinātos, gan sausieņu tipa boreālos skujkoku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība tās dzīvotnēs. Mežu eitrofikācijas rezultātā sugas dzīvotņu kvalitāte un piemērotība šai sugai mazinās, jo pieaug graudzāļu, krūmu un lapu koku segums (Laiviņš 1998). Galvenokārt vēsās joslas mežos izplatīta suga, kurai Latvijā draud izzušana arī klimata pārmaiņu dēļ. Lai arī suga Eiropā ir nereti sastopama, tai raksturīgs ilgs attīstības cikls – no sēklas līdz ziedošam indivīdam var paiet līdz pat 13 gadiem. Sugai nav raksturīga vairošanās ar sēklām, to dīgtspēja ir zema. Parasti tā izplatās veģetatīvi, tas nozīmē, ka izplatīšanās spējas ir ierobežotas. Sugai arī raksturīga jutība pret gaismas apstākļiem, tādējādi indivīdi, kaut sasnieguši reproduktīvo vecumu, sugai nepiemērotos apstākļos nezied (Niva 2003; Scobie, Wilcock 2009; Zawadzka et al. 2017). Arī kukaiņi, kas apputeksnē ziedus, lido pavisam nelielus attālumus un ģenētiskā materiāla apmaiņa nenotiek pat starp augiem, kas ir vien 6 m attālumā cits no cita. Šāda ģenētiskā izolētība, ierobežotās izplatīšanās spējas un ģenētiskās daudzveidības mazināšanās ļauj paredzēt, ka sugas pielāgošanās spējas nākotnē mazināsies un tā kļūs jutīga pret klimata pārmaiņām, antropogēnām darbībām vai nebūs konkurētspējīga (Scobie, Wilcock 2009).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, Krustkalnu dabas rezervātā, dabas parkos “Piejūra”, “Ragakāpa”, “Daugavas loki”, “Engures ezers” u. c. Reti konstatēta arī kā pavadošā suga mikroliegumos.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas izplatība un populācijas lielums. Jāsaglabā lielākās atradnes, aizsargājot tās. Jāveic molekulāri ģenētiskie pētījumi, lai noskaidrotu Latvijas populācijas ģenētisko daudzveidību, kā arī pētījumi par sugas vairošanos, izplatīšanās spējām. Vēlams izstrādāt ieteikumus pieļaujamajai apsaimniekošanai sugas apdzīvotajos mežos. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Twinflower – Linnaea borealis. It is rare in Latvia, with an uneven distribution throughout the country. The EOO is 75,946 km2, and the AOO – 468 km2. The AOO is most likely larger; however, it is assumed that it does not exceed the threshold of the VU category. Studies on the distribution changes in Latvia have not been conducted. In Latvia, L. borealis forms abundant groups, sometimes occupying several square metres. It occurs in both dry and drained boreal coniferous forests. The species is threatened by intensive forestry operations. As a result of forest eutrophication, the condition and suitability of the species’ habitats are also declining. The percentage of the population in protected areas is unknown. The species has been found in the Gauja, Ķemeri and Slītere National Parks, the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Piejūra”, “Ragakāpa”, “Daugavas loki” and “Engures ezers” Nature Parks. Studies of the distribution and population size, as well as studies to assess species genetical diversity, should be carried out. The most important sites should be protected. Since the species occurs in both undisturbed forests and forests used for timber extraction, recommendations for appropriate and acceptable management in forests should be developed. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
