Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 80 cm augsts lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem. Stublājs vienkāršs, rievains, kails. Lapas sēdošas, mieturos pa 3–9, lineāras līdz lancetiskas, 5–17 cm garas, 1–2,5 cm platas, virspuse kaila, apakšpusē uz dzīslām ar matiņiem, gals smails. Ziedi 1–9 lapu žāklēs, nokareni. Apziednis stobrveidīgs, zaļganbalts, 5–10 mm garš, apmale zobiņveidīga. Auglis – sarkana oga. Zied jūnijā un jūlijā. Aug kā atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Baroniņa 2003). Apputeksnē kukaiņi, ir arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Suga izplatīta Centrāleiropā un Atlantiskajā Eiropā, Skandināvijas R daļā no siltās līdz vēsajai joslai (Baroniņa 2003). Lietuvā suga izplatīta diezgan reti, pārsvarā R daļā. Igaunijā nav konstatēta (Jankevičienė et al. 2003). Latvijā suga izplatīta diezgan reti, galvenokārt R daļā, ļoti reti centrālajā daļā, Ogres ielejā. Latvijā suga sasniedz areāla A robežu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 22 083 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 848 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Latvijā pētījumi par populāciju lielumu un tendencēm nav veikti. Indivīdu skaits vienā atradnē ir no dažiem līdz vairākiem simtiem. Dažās atradnēs indivīdu skaits var būt vairāki tūkstoši (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug valgās, galvenokārt vāji līdz vidēji skābās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs, daļēji noēnotās vietās (Chytrý et al. 2018). Izplatības areāla centrālajā daļā tā aug gan egļu, gan platlapju mežos ar dažādu augsnes reakciju (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama lapu koku un lapu koku-egļu gāršās, reti vēros un damakšņos, krūmājos, vecos parkos. Dabisko meža biotopu indikatorsuga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir intensīva mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Embūte”, “Abavas senleja”, “Riežupe”, dabas liegumos “Sventājas upes ieleja”, “Cieceres ezera sala”, “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Ruņupes ieleja”, “Nīgrandes meži” u. c. Sugas aizsardzībai izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, tostarp nepārveidoti dabiskie meži, nodrošinot neiejaukšanās režīmu. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums un dinamika.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Whorled Solomon’s-seal – Polygonatum verticillatum. It is rather rare in Latvia, mainly found in western Latvia, but very rare in central Latvia (the River Ogre Valley). The EOO is 22,083 km2, and the AOO – 848 km2. Studies on the distribution changes, population size and trends have not been conducted in Latvia. Existing data show that the number of individuals per locality varies from a few individuals to several hundred, and in some cases, it can reach several thousand. The species occurs in deciduous and deciduous-spruce forests, rarely in birch and ash forests, in shrublands and rarely in old parks. An indicator species of old-growth natural forest habitats. The main threat to the species is intensive forestry. A large percentage of the species’ localities occur in protected areas: the “Embūte”, “Abavas senleja” and “Riežupe” Nature Parks, the “Sventājas upes ieleja”, “Cieceres ezera sala”, “Venta ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Ruņupes ieleja” and “Nīgrandes meži” Nature Reserves. Two microreserves have been established. It is necessary to ensure the conservation of suitable habitats and the preservation of undisturbed natural forests, maintaining a non-interference regime. Research on the species’ distribution, population size and trends is necessary.
Literatūras saraksts
