Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 8–20 cm augsts lakstaugs ar īsu, tievu sakneni un pavedienveida piesaknēm. Stublājs tievs, stāvs. Stublāja apakšējā daļā divas sēdošas, horizontāli atstāvošas, gandrīz pretējas lapas, 1–2,5 cm garas, 1,5–2 cm platas, olveidīgi trīsstūrainas ar sirdsveida pamatu, virspuse zaļa, spīdīga, apakšpuse pelēkzaļa. Ziedi sīki, paskrajā ķekarā (garums 3–6 cm) stublāja galotnē. Ķekarā parasti 4–10 ziedi ar zaļgandzeltenu apziedni, lūpa aptuveni trīsreiz garāka nekā citas apziedņa lapas, galā dziļi šķelta divās smailās, lēverainās daļās. Lūpas garums līdz 0,5 cm, nereti tā ar sārtu vai brūnu tonējumu. Pieziedlapas sīkas. Auglis – gandrīz lodveidīga pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. Augam īpatnēja smarža (Cepurīte 2005; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Sēklas izplata vējš. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalas R un Eiropas D daļu, izplatīta arī Āzijas Z daļā, Ziemeļamerikā un Grenlandē (Govaerts 2024). Igaunijā reti visā valstī, lielāks atradņu skaits ir A daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā sugas atradnes koncentrējas R daļā (Matulevičiūtė 2021). Reti sastopama suga Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Baltkrievijā reti konstatēta Z daļā, Vitebskas apgabalā, atsevišķas atradnes ir arī R daļā (Масловский и др. 2017). Latvijā sastopama diezgan reti visā valstī, vairāk R daļā. Sugas izplatība nav mainījusies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Cepurīte 2003). Pētījumi par atradņu skaita izmaiņām nav veikti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 79 398 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 860 km2. AOO varētu būt nedaudz lielāka, tomēr, visticamāk, tā nepārsniegtu VU kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Suga aug gan pa vienai, gan grupās. Dažkārt vecos, dabiskos mežos vienā nogabalā var būt vairāki simti indivīdu. Eiropas populācija mazinās (Rankou 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, galvenokārt skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Suga aug gan minerālaugsnē, gan kūdras augsnēs, sfagnos. Latvijā konstatēta netraucētos mitros jauktu koku un skujkoku, arī purvainos mežos. Retāk pārejas un augstajos purvos (Cepurīte 2003). Dabisko meža biotopu indikatorsuga (Auniņš 2013). Ļoti reti sastopama arī mežainās piejūras kāpās, vecos dabiskos skujkoku mežos, valgās augsnēs. Diagnostiskā suga EUNIS biotopā “Mežainas piejūras kāpas” Baltijas jūras piekrastē (Chytrý et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un mitro mežu susināšana. Intensīva mežsaimnieciskā darbība, kuras rezultātā tiek iznīcinātas sugas atradnes vai izmainīti augšanas apstākļi, arī ir drauds šīs sugas pastāvēšanai.
Aizsardzība. Nav datu, cik liela Latvijas populācijas daļa ir ĪADT, jo kopējā sugas izplatība un populācijas lielums nav zināmi. Tomēr liela daļa atradņu atrodas ĪADT. Skaitliski lielas sugas atradnes atrodas dabas liegumos “Raķupes ieleja”, “Ovīši” un “Lubāna mitrājs”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas izplatība, populācijas lielums. Jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Jāsaglabā vecie, dabiskie meži. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs un susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Lesser twayblade – Neottia cordata. It is rather rare throughout Latvia, but found more frequently in the western part of the country. The distribution of the species in the country has not changed compared to what was previously known. The AOO is 860 km2, and the EOO – 79,398 km2. The AOO could be slightly larger. There is no data on the size of the subpopulations in each locality or population dynamics. N. cordata grows as single plants or in groups. In old-growth forests, there can be several hundred plants in a forest parcel. The species grows in old-growth moist coniferous and mixed forests, swamp forests, but less commonly in transitional mires and raised bogs. The species grows on moist, mainly acidic, nutrient-poor, partially shaded mineral and peat soils. The main threats are the drainage of peatlands and forests, and logging. Logging results in the destruction of the species’ habitats or changes in the environmental conditions. The percentage of the population in protected areas and microreserves is unknown. Rich subpopulations are in the “Raķupes ieleja”, “Ovīši” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves. It is recommended to clarify the distribution of the species, population size in the country and determine the most important places for conservation. It is necessary to preserve old-growth forests. Drainage of forests and forestry activities in the habitats of the species should not be permitted.
Literatūras saraksts
