Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 30 cm augsts lakstaugs, veido nelielus, bet blīvus cerus. Stublāja apakšdaļa un spēcīgais saknenis klāts ar sarkanbrūnām zvīņlapām, pie stublāja pamata daudz iepriekšējā gada lapu palieku. Lapu virspuse ar izklaidus matiņiem. Ziedkopa dažādvārpu: viena augšējā – vīrišķo ziedu vārpiņa, 2–3 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas. Visas vārpiņas satuvinātas stublāja galā. Pūslīšu plēksnes īsākas nekā pūslīši, tumšas, ar gaišu, izcilnētu vidusdzīslu. Pūslīši 3–4 mm gari, dzeltenzaļi, ar izcilnētām dzīslām un klāti īsiem matiņiem. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā un jūnijā. Aug atsevišķi augi vai grupas (Baroniņa 2001, 2003). Vairojas galvenokārt ar sēklām, retāk – veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eirāzijā, galvenokārt Eiropas centrālajā un A daļā un Rietumsibīrijā, kā arī lokāli Ziemeļamerikas A daļā sastopama suga (Govaerts 2024). Igaunijā izplatīta bieži, pārsvarā Z, R daļā un salās (eElurikkus 2022), Lietuvā diezgan reti, galvenokārt DA daļā (Baroniņa et al. 2003). Krievijas ZR daļā – reti, tikai Pleskavas apgabala Z daļā (Сорокина и др. 2021). Latvija atrodas sugas areāla Eiropas daļas ZA daļā. Valstī suga sastopama diezgan reti, galvenokārt R daļā, atsevišķas atradnes ir A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 40 870 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 292 km2. Visticamāk, suga sastopama biežāk, tomēr AOO nepārsniegtu VU kategorijas slieksni. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Baroniņa 2001, 2003).
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Suga veido audzes vai izklaidu grupas, vienā atradnē var būt vairāki simti indivīdu, nelielās platībās tā var būt kondominējošā suga meža zemsedzē (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug valgās līdz sausās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs. Tā aug gan atklātās, gan daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Gan zālāju, gan mežu suga (Axmanová 2022). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dabiskās dzīvotnes ir dažādi platlapju meži un sausi zālāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā konstatēta sausos līdz nedaudz mitros jauktos platlapju-egļu, platlapju, sausos priežu, sekundāros priežu, bērzu mežos karbonātiskās augsnēs, mežmalās un vidēji mitros un sausos zālājos (Baroniņa 2003; DAP 2022). Termofilo ozolu mežu sabiedrības Lathyro nigri-Quercetum roboris rakstursuga, un tādos mežos kalnu grīslis sastopams arī Latvijā (Laiviņš et al. 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīva suga, tiek tirgota stādaudzētavās.
Apdraudējums. Zālājos sugu apdraud galvenokārt zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana un zemes lietojuma veida maiņa. Mežos to apdraud kailcirtes, dziļa augsnes uzaršana, sagatavojot augsni meža stādīšanai.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela Latvijas populācijas daļa atrodas ĪADT. Nozīmīgas sugas atradnes atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava,” dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumā “Ventas un Šķerveļa ieleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un jānovērtē populācijas lielums, kā arī jāpēta sugas saglabāšanās mežaudzēs pēc kailcirtēm un izlases cirtēm. Sugai atbilstoši jāapsaimnieko zālāji (jāpļauj, ekstensīvi jānogana). Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Soft-leaved sedge – Carex montana. It is rather rare in Latvia, mainly found in the western part, with isolated localities in eastern Latvia. The EOO is 40,870 km2, and the AOO – 292 km2. Most likely, the species is more common; however, the AOO still would not exceed 2,000 km2. The distribution of the species in the country has not changed significantly. There are no data on the size of subpopulations in each location or population dynamics. Usually, C. montana grows in groups; a subpopulation can contain several hundred plants. It grows in dry to moist mixed broadleaf-spruce forests, broadleaf forests, dry pine forests, spruce monocultures and secondary pine and birch forests on carbonate-rich soils, in mesic and dry grasslands and thermophilous forest edge communities. In forests, it is threatened by clearcuttings, deep ploughing of the soil when preparing for forest planting after clearcutting and the establishment of spruce monocultures. In grasslands, the threats are the cessation of grassland management, conversion of grasslands into arable land and afforestation. The percentage of the population in protected areas and microreserves is unknown. Significant subpopulations occur in the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the “Abavas senleja” Nature Park and the “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserve. A survey of suitable habitats for the species is necessary. The population size must be estimated. The semi-natural grasslands with C. montana localities should be restored and maintained. The survival of the species in forests after clearcutting and selective cutting should be evaluated. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
