Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 cm augsts zilganzaļš lakstaugs, pie pamata sārti violets. Veido blīvu ceru. Stiebrs lauzīts, mezglos tumšāks. Lapas sarveidīgas, ierotījušās, 2–4 mm platas, ārpusē raupjas. Lapu makstis kailas. Lapas mēlīte 2–4 mm gara, vesela, smaila. Ziedkopa – šaura skara, kas pirms un pēc ziedēšanas sakļāvusies, parasti ar zilgani sārtu nokrāsu. Katrā vārpiņā divi ziedi. Ziedot putekšnīcas sārtas. Ārējā zieda plēksne ar lauzītu, galā vālveidīgi paresninātu akotu, īsāku nekā vārpiņas plēksnes. Uz akota zem vālveidīgā paresninājuma tumšu matiņu pušķis. Auglis – grauds. Zied jūnijā un jūlijā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta galvenokārt Eiropas R un centrālās daļas zemienēs no Portugāles līdz Baltijas jūras un Ziemeļjūras D daļai piegulošajām valstīm, austrumos sasniedzot Baltkrieviju un Ukrainu. Dienvidos areāls robežojas ar Alpiem un Balkānu kalniem. Kā reta adventīva suga tā sastopama arī Kanādā, ASV ZA un ZR daļā, kā arī Ekvadorā un Čīlē (Blunt 2006). Latvijā suga sasniedz areāla Z robežu, izplatīta reti, galvenokārt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, atsevišķas tās atradnes ir iekšzemes smiltājos. Sastopamības apgabals (EOO) ir 25 738 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 296 km2. Pārsvarā atradnes ir nelielā platībā, izolētas. Lai gan nav veikta atradņu inventarizācija, tomēr esošie dati ļauj spriest, ka AOO ir nedaudz lielāka un atbilst VU kategorijai.
Populācija. Datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņu tendencēm Latvijā nav. Ņemot vērā, ka dabisku smiltāju dzīvotņu platības mazinās un vides eitrofikācija palielinās (īpaši skarot oligotrofas dzīvotnes), prognozējams, ka sugas atradņu skaits un populācija mazināsies.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga pārsvarā aug traucētās smilšainās vietās (pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, sausos virsājos, kāpu mežos, ceļmalās), kur augu sega mijas ar atklātas smilts laukumiem (Laime 2010). Tai piemērots ir substrāts ar ļoti zemu barības vielu daudzumu (Blunt 2006). Kāpsmildzene iztur augstas – līdz pat 70 ℃ – augsnes temperatūras, taču limitējošs faktors var būt ilgstoši sausuma periodi (Marshall 1967). Tā ir tipiska pioniersuga, kas raksturīga agrīnām augāja atjaunošanās stadijām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud piemērotu dzīvotņu izzušana. To izraisa dabiskā sukcesija, kuras rezultātā notiek pārmaiņas augāja struktūrā un sugu sastāvā, pārmērīga antropogēnā slodze, piemēram, izbradāšana un izbraukāšana tūrisma teritorijās, kā arī sporta un atpūtas aktivitātes jūras krastā. Sugu apdraud arī invazīvās un ekspansīvās sugas.
Aizsardzība. Daļa konstatēto atradņu atrodas ĪADT, tostarp dabas parkos “Piejūra” un “Engures ezers”, dabas liegumos “Sventājas upes ieleja” un “Pāvilostas pelēkā kāpa”. Tomēr tas negarantē sugas aizsardzību, jo atbilstoša dzīvotņu apsaimniekošana nenotiek pietiekamā apjomā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugas populāciju, jāveic atbilstoša dzīvotņu apsaimniekošana, kas veicinātu atklātas smilts laukumu veidošanos un pionierstadiju augu sabiedrību attīstību (Laime u. c. 2017). Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot ĪADT dabas aizsardzības plānus un attiecīgo biotopu aizsardzības plānus. Jāveic sugas atradņu inventarizācija un sugas monitorings, lai varētu novērtēt populācijas attīstības tendences un mērķtiecīgāk organizēt sugas aizsardzību. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un to apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicams sugu iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Grey hair-grass – Corynephorus canescens. It is rare in Latvia, mainly found on the coast of the Baltic Sea and the Gulf of Riga, with isolated localities in inland sand dunes. The EOO is 25,738 km2, and the AOO – 296 km2. The localities are mostly small and fragmented. C. canescens is a typical pioneer species, which grows in disturbed sandy areas – on grey dunes, sandy grasslands, dry heaths, dune forests and roadsides. Currently, there are no data on the population size and its changes. Considering that the areas of natural sand habitats are decreasing and eutrophication is increasing (especially affecting oligotrophic habitats), the C. canescens population may decrease. The decline in suitable habitats is caused by natural succession, excessive anthropogenic load, eutrophication, and invasive and expansive species. Some of the species’ localities are situated in protected areas, including the “Piejūra” and “Engures ezers” Nature Parks, and the “Sventājas upes ieleja” and “Pāvilostas pelēkā kāpa” Nature Reserves. However, this does not guarantee the protection of the species, as there is no adequate habitat management. It is necessary to carry out appropriate habitat management to promote the formation of open sand areas and the development of pioneer-stage plant communities. This should be considered when developing site management plans for protected areas and protection plans for relevant habitat types. An inventory of species’ localities and population monitoring should be carried out to assess the population development trends and organise the species conservation in a more targeted manner. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
