Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–150 cm augsts lakstaugs. Veido skrajus cerus. Sakneņi īsi. Stiebri stāvi, augļu laikā ļogani, pacili. Lapas līdz 10 mm platas, gals kapucveidīgs. Lapu makstis plakanas, neziedošiem dzinumiem ar plati spārnainu šķautni, augšdaļā bez austiņām. Mēlīte nošķelta, līdz 3 mm gara. Ziedkopa – piramidāla, plaša skara ar gariem, horizontāliem, nedaudz nokareniem zariem. Ziedi vārpiņās pa 3–4. Vārpiņas gaišzaļas, kailas, olveidīgas, bez akotiem. Auglis – sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi. Apputeksnē vējš (Durka 2002). Sēklām nav īpašu pielāgojumu tālai izplatībai, un vidējais to izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropas Z, centrālajā un A daļā, Rietumsibīrijā un dažviet Āzijā (Govaerts 2024). Igaunijā tā samērā bieži izplatīta visā valstī, mazāk atradņu ir R daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – reti visā valstī, vairāk atradņu ir R un DR daļā (Petrulaitis 2021). Reti sastopama suga Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt Vidzemē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 65 357 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 524 km2. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Kabucis 2003), taču pētījumi par atradņu skaita izmaiņām nav veikti. Tiek uzskatīts: ja arī sugas atradņu skaits ir lielāks, AOO nepārsniedz VU kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku nav. Suga aug gan pa vienai, gan nelielās grupās. Latvijā ir daži simti reģistrētu sugas novērojumu (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt barības vielām vidēji bagātās, mitrās, vāji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā konstatēta galvenokārt vecos dabiskos platlapju mežos vai jauktos platlapju-egļu mežos, avoksnājos, arī aluviālos un staignāju mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība, bet aluviālajos un staignāju mežos – arī mežu susināšana.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela daļa Latvijas populācijas atrodas ĪADT. Nozīmīgas sugas atradnes atrodas dabas liegumos “Aizkraukles purvs un meži” un “Mežole”. Lai saglabātu sugu, izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Nav pieļaujama sugas dzīvotņu susināšana aluviālajos un staignāju mežos, kā arī mežizstrāde sugas dzīvotnēs.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Poa remota is rather rare in Latvia, mainly found in the eastern part of the country. The EOO is 65,357 km2, and the AOO – 524 km2. The EOO, compared to earlier recorded data, has not changed significantly. There are no data on the population size and dynamics. The species grows as single plants or in small groups. There have been a few hundred observations of the species in Latvia. It grows mainly in old-growth natural broadleaf forests or mixed broadleaf-spruce forests, deciduous forests and alluvial and swamp forests. It grows in partially shaded, moderately nutrient-rich, moist, and moderately acidic to poorly alkaline soils. The species is threatened by logging and drainage. The species occurs both in protected areas and outside them. The percentage of the population in protected areas is unknown. Significant localities occur in the “Aizkraukles purvs un meži” and “Mežole” Nature Reserves. Two microreserves have been established. Studies of the distribution and population size are necessary. Logging in and drainage of the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
