Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs, saberžot smaržo pēc ķiplokiem. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarots, lejasdaļā ar vienkāršiem, atstāvošiem matiņiem, augšdaļā kails, ar zilganu apsarmi. Lapas 5–10 cm garas, 4–10 cm platas, mala jomaina, lapas kāts garš, ar matiņiem. Rozetes lapas sirdsveida līdz nierveida. Stublāja lapas sirdsveida ar īsu kātu. Augšējās lapas trīsstūrainas, gandrīz sēdošas, gals gari nosmailots, mala zobaina. Ziedkopa – ķekars, kas augļu laikā vairākkārt pagarinās. Zieda kāts 2–4 mm garš, atstāvošs. Kauslapas 3–4 mm garas, iegareni olveida. Vainaglapas 5–6 mm garas, baltas, otrādi olveida, ar īsu nadziņu. Auglis – pākstenis, 3–7 cm garš, atstāvošs, četršķautņains. Zied no maija līdz jūlijam (Akmane 2021). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Savvaļā izplatīta suga Eiropā, Kaukāzā, Vidusāzijā no siltās līdz mērenajai joslai. Eiropā suga ir plaši izplatīta, retāka galējos dienvidos. Lietuvā suga plaši sastopama visā valstī (GBIF 2022). Igaunijā vairāk R un Z daļā, retāk iekšzemē (eElurikkus 2022). Latvijā aug areāla Z robežas tuvumā. Sastopama nevienmērīgi, visā valstī, izņemot Vidzemi. Sastopamības apgabals (EOO) ir 42 667 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 284 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu reģistrēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Sugas atradņu inventarizācija nav veikta. Pēc izpētes sugas potenciālā kategorija varētu būt no LC līdz VU, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā izmaiņām Latvijā nav veikti. Dati liecina, ka vienā atradnē ir no dažiem līdz vairākiem tūkstošiem indivīdu (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām bagātu augteņu suga, kas aug galvenokārt daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama galvenokārt auglīgās, mēreni mitrās dzīvotnēs lapu koku un jauktos mežos. Nereti sastopama vecos parkos, krūmājos, dzelzceļa uzbērumu malās, ielu malās, ceļmalās, nezālienēs. Arī citviet Eiropā tās optimālās dzīvotnes ir gan platlapju meži, aluviālie meži, krūmāji, gan arī nitrofilas augsto lakstaugu audzes pie līdzenumu upēm, daudzgadīgo lakstaugu veģetācija ar slāpekli bagātās valgās augtenēs cilvēka darbības ietekmētās vietās (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. Nelielos daudzumos (privātām vajadzībām) suga tiek izmantota pārtikā kā garšaugs un medicīniskiem nolūkiem.
Apdraudējums. Nav datu. Iespējamais apdraudējums dabiskajās dzīvotnēs ir intensīva mežsaimnieciskā darbība, īpaši egļu monokultūras ierīkošana, zemes lietojuma veidu maiņa.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT, jo nav precīzu datu par sugas izplatību un populācijas lielumu valstī. Konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Riežupe”, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Piešdanga” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas lielumu. Jānodrošina sugas dabisko dzīvotņu saglabāšana. Nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Garlic mustard – Alliaria petiolata. Rare in Latvia, with uneven distribution, more frequently found in south-western Kurzeme, but rare in central and eastern Latvia. In Latvia, it occurs near the northern border of its range. The AOO is 284 km2, and the EOO – 42,667 km2. Studies on its distribution, population changes and dynamics have not been conducted. As the species is not on the list of protected species, insufficient attention has been paid to recording its locations. After a targeted inventory, the potential category of the species could be between LC and VU, therefore the species is assessed as Near Threatened (NT). It grows in fertile, damp places in deciduous and mixed forests, in old parks, shrubberies, railway verges, at the edges of roads, roadsides and in weedy places. In small quantities, the species is used in food and for medicinal purposes. A possible threat to its natural habitats is logging and land use change. The percentage of the population in protected areas is unknown. It has been found in the Ķemeri National Park, the “Abavas senleja” and “Riežupe” Nature Parks, the “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” and “Piešdanga” Nature Reserves. Research is needed on the distribution and population size. Conservation of its natural habitats should be ensured. Currently, it is not necessary to include it on the list of protected species.
Literatūras saraksts
