Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–25 cm garš lakstaugs ar tievu sakni. Stublājs pacils līdz gulošs, tievs, zarots, ar matiņiem. Pielapes 3–5 mm garas, pusbultveida. Lapas plūksnaini saliktas no (2) 4–8 lapiņu pāriem, 0,4–1,4 cm garas, 0,1–0,4 cm platas, otrādi olveida līdz lancetiskas, gals strups vai ar jomu, augšējām lapām gals nosmailots, lapa ar vienkāršu vīti. Ziedi pa vienam lapu žāklēs, 0,6–0,8 mm gari. Kauss stobrveida, ar matiņiem, zobiņi apmēram vienādā garumā ar stobriņu. Vainags violets. Auglis – tumšbrūna, 15–25 mm gara pāksts. Sēklas kubiskas, brūnas. Zied no maija līdz jūnijam (Tabaka 2003; Roze 2015). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā, neiekļaujot Z un A apvidus. Savrupas atradnes ir arī Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Visās trijās Baltijas valstīs suga reta, sastopama galvenokārt Baltijas jūras piekrastē. Latvijā sastopama pārsvarā Piejūras zemienē, Baltijas jūras tuvumā. Saistībā ar pieaugošo pētījumu intensitāti pēdējos gados atradņu skaits palielinājies A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 64 072 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 144 km2. Suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu atzīmēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Visticamāk, tā ir izplatīta biežāk, īpaši Piejūras zemienē jūras tuvumā. Sugas iespējamā kategorija varētu būtu no LC līdz EN, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku nav. Esošie novērojumi liecina, ka vienā atradnē var būt gan daži indivīdi, gan vairāki desmiti vai simti, dažkārt pat 1000 indivīdi (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Axmanová 2022a, b; Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Aug gan sausos smiltāju zālājos (Koelerio-Corynephoretea canescentis), gan pionierstadiju augu sabiedrībās seklās augsnēs uz klintīm (Sedo-Scleranthetea) (Mucina et al. 2016). Latvijā sastopama mēreni mitros un sausos zālājos, atmatās, dažkārt arī antropogēni ietekmētās vietās ar atklātas augsnes laukumiem, piemēram, atpūtas vietās, sausās smilšainās ceļmalās jūras tuvumā. Latvijas A daļā atrasta nezālienē dzelzceļa malā (DAU).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir neielabotu zālāju augs, tāpēc galvenais drauds ir dabisko zālāju izzušana Latvijā to neapsaimniekošanas, uzaršanas, apmežošanas, nepiemērotas apsaimniekošanas un zemes lietojuma maiņas dēļ. Iespējams, to apdraud arī nelielu atklātu augsnes laukumu trūkums dzīvotnēs, var apdraudēt arī tūrisma un rekreācijas infrastruktūras objektu labiekārtošana jūras piekrastē, ja to teritorijā tiek uzbērta grants vai cits seguma materiāls.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT, jo dati par sugas izplatību un populācijas lielumu ir nepilnīgi. Suga konstatēta dabas liegumos “Ovīši”, “Ziemupe”, “Liepājas ezers”, “Užava”, dabas parkā “Pape” u. c. Skaitliski liela atradne ir dabas liegumā “Ziemupe” (DAP 2023).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Nepieciešama neielabotu zālāju saglabāšana un ekstensīva apsaimniekošana. Veidojot infrastruktūru jūras piekrastē, vismaz vietām jāsaglabā dabiskais segums, kur var veidoties piekrastei raksturīgs augājs. Jāprecizē sugas izplatība un jānovērtē populācijas lielums.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Spring vetch – Vicia lathyroides. Rare in Latvia, found mainly in the Coastal Lowland near the Baltic Sea. The distribution of the species has increased in the eastern part of Latvia due to the higher intensity of research. The EOO is 64,072 km2, and the AOO – 144 km2. The species is likely more widespread than recorded, especially in the Coastal Lowland. It is assumed that the possible IUCN category of the species could be from LC to EN. Therefore, the species is assessed as NT. The population in Latvia is likely stable, although the quality of suitable habitats is decreasing. The population size and dynamics are unknown. There may be a few to hundreds, sometimes even up to a thousand individuals per site. V. lathyroides grows in mesic and dry grasslands, fallows, also in recreational places on dry sandy soils, dry sandy roadsides near the sea. In the eastern part of Latvia, it was found in a weedy place on a railway verge. V. lathyroides is associated with semi-natural grasslands, therefore the main threat is the decline and loss of semi-natural grasslands due to a lack of or inappropriate management and land use change. It is also likely threatened by the lack of soil disturbances. The percentage of localities in protected areas is unknown. It is present in the “Ziemupe”, “Ovīši”, “Liepājas ezers” and “Užava” Nature Reserves and other protected areas. The main conservation measure for the species is the restoration and management of semi-natural grasslands in the coastal areas. An assessment of the distribution and population size is necessary.
Literatūras saraksts
