Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 20–60 cm augsts, pelēcīgs lakstaugs ar tīmekļainu vai tūbainu matojumu un ļoti garu vārpstveida sakni. Stublājs stāvs vai pacils, zarots. Lapas sēdošas, līdz 20 cm garas, 0,5–1 cm platas, bieži renesveidīgas. Lapas mala gluda, gals gari nosmailots. Ziedi kurvīšos, izvietoti pa vienam zaru un stublāja galā. Astoņas zaļas vīkala lapas, pie pamata saaugušas. Mēlziedi dzelteni. Auglis – ribains sēklenis ar īsu knābi un pelēkbaltiem kausmatiņiem sēkleņa garumā. Zied no jūnija līdz augustam (Fatare 1975; Priedītis 2014).
Izplatība. Baltijas jūras DR piekrastes endēms. Sastopams jūras piekrastē no Polijas līdz Vidzemes jūrmalai, tikai dažas atradnes konstatētas iekšzemē (Symonides 1979; Peyrat et al. 2009; Priedītis 2014). Areāla Z robežu suga sasniedz pie Vitrupes (Lazdauskaitė et al. 2003). Dažkārt šo taksonu uzskata par T. floccosus pasugu – subsp. heterospermus (Priedītis 2014). Latvijā sugas izplatība galvenokārt saistīta ar plašu priekškāpu veidošanos – tas ir raksturīgi Papes–Liepājas posmā, Irbes šauruma krastā un Rīgas līča D krastā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 23 032 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 216 km2.
Populācija. Datu par sugas populāciju Latvijā nav. Suga kāpās aug izklaidus, tikai reti veido plašas grupas (40–100 indivīdi) (Laime 2010; Tjarve, Laime 2018; DAP 2022). Prognozējams, ka populācijai varētu būt tendence mazināties, jo būtiski mainās augāja struktūra priekškāpās un pelēkajās kāpās, piemēram, Jūrmalā, Rīgā un Papē. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar IUCN vērtēšanas vadlīnijām sugas populācija Latvijā nav stipri fragmentēta. Tāpēc suga neatbilst EN kategorijai saskaņā ar B2 kritēriju, bet vērtējama kā gandrīz apdraudēta (NT).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama galvenokārt embrionālajās kāpās, priekškāpās un pelēkajās kāpās. Vietām, kur atsedzas smiltis, suga konstatēta arī sausos zālājos kāpās un mežainajās piejūras kāpās. Aug šaurā joslā tikai pašā jūras piekrastes zonā, pieder pie halofītiem. Retumis suga konstatēta ruderālās dzīvotnēs dzelzceļu tuvumā (Fatare 1975; Šulcs 2003; Peyrat et al. 2009; Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga izplatīta lielākajā daļā Latvijas piekrastes, bet tās izplatību ierobežo piemērotu dzīvotņu sastopamība. Tāpēc suga ir samērā reta, ar mazu apdzīvoto platību. Strauji pieaugot antropogēnajai slodzei, kāpu stāvoklis vietām būtiski pasliktinās, iznīkst dabiskajām dzīvotnēm raksturīgās augu sugas, ieviešas invazīvās sugas, kas kopumā negatīvi ietekmē ekoloģiskos procesus. Dabiskās sukcesijas rezultātā pelēkās kāpas aizaug ar kokiem un krūmiem.
Aizsardzība. Daļa atradņu atrodas ĪADT, piemēram, dabas parkos “Pape” un “Piejūra”, Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos, taču tas negarantē sugas aizsardzību, jo visās piekrastes ĪADT notiek rekreācijas attīstīšana, tūrisma infrastruktūras izveide.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Pieaugot atpūtnieku skaitam jūras krastā, arvien vairāk jālīdzsvaro teritorijas izmantošana ar sugas dzīvotņu saglabāšanu. Lai mazinātu antropogēno ietekmi konkrētos piekrastes posmos, efektīvi jāplāno piekrastes aizsardzība un jāīsteno šie plāni. Lai sekmētu sugas aizsardzību, aktuāla ir tās dzīvotņu (priekškāpu un embrionālo kāpu) iekļaušana īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Jāveic sugas populācijas izpēte, novērtējot tās lielumu un tendences. Lai saglabātu sugas dabiskās dzīvotnes, galvenokārt pelēkās kāpas, vietām jāveic atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi (koku apauguma mazināšana). Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Tragopogon heterospermus is endemic to the south-eastern coast of the Baltic Sea (from Poland to the Latvian Vidzeme coast), with only a few sites inland. The northern border of the species’ range reaches the eastern coast of the Gulf of Riga near Vitrupe. Sometimes this taxon is considered a subspecies of Tragopogon floccosus – subsp. heterospermus, which is also found in south-east Europe and Asia. The distribution of the species in Latvia is mainly associated with the foredunes, as in the coastal stretch from Pape to Liepāja, along the Irbe Strait and the southern coast of the Gulf of Riga. The EOO is 23,032 km2, and the AOO – 216 km2. The population size is unknown. The species grows as scattered individuals, rarely forming large groups (40–100 individuals). The population may tend to decrease, as the vegetation structure in primary dunes and grey dunes is changing significantly, e.g. in Jūrmala, Riga and Pape. The population in Latvia is not severely fragmented. T. heterospermus grows in embryonic dunes, fore-dunes, grey dunes, dune grasslands, wooded dunes, rarely in weedy places near railways. Some localities occur in protected areas: the “Pape” and “Piejūra” Nature Parks and the Slītere and Ķemeri National Parks, but this does not guarantee the survival of the species, since recreation and tourism infrastructure development and other pressures are taking place. Effective coastal protection planning and implementation of these plans are required to reduce anthropogenic impact in specific coastal sections. To promote the protection of the species’ population, it is urgent to include the relevant habitats (foreshore dunes and embryonic dunes) on the list of protected habitats. The population size and trends should be assessed. Appropriate management measures should be taken in places to preserve the species’ natural habitats, mainly grey dunes (reduction of tree cover). Residents, mainly landowners and managers, should be informed about the threat to the habitats of this species and the importance of management.
Literatūras saraksts
