Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs un līdz 90 cm augsts lakstaugs. Stublājs rievains, dobs. Sīpols līdz 2 cm diametrā, pelēkdzeltens līdz salmu dzeltens, olveidīgs, ar dzelteniem sīpoliņiem. Lapas 3–4, lineāras, puscilindriskas, 10–20 cm garas, 0,2–0,4 cm platas, īsākas nekā stublājs. Lapas virspusē šaura renīte. Ziedi skrajā čemurā. Neizplaukušu ziedkopu iekļauj viena plēvaina, gaiši purpura krāsas vīkala lapa, īsāka nekā čemurs un ātri nokrīt. Apziednis vienkāršs, piltuvveidīgs, apziednim sešas lapas, brīvas, rozā vai purpura, 2–4,5 mm garas, olveidīgas, smailas. Ziedkāti līdz 2,5 cm gari, pie pamata dzeltenas vairvasiņas. Nereti ziedu ir maz, bet vairvasiņas veido blīvu galviņu. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam. Apputeksnē kukaiņi. Vairojas galvenokārt veģetatīvi, reti ar sēklām (Durka 2002). Aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās (Baroniņa 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Savvaļā suga izplatīta Eiropā, Rietumāzijā, Kaukāzā, Āfrikas Z daļā, no mēreni siltās līdz mērenajai joslai. Sastopama 0–2650 m augstumā v.j.l. (Korpelainen et al. 2011). Lietuvā suga izplatīta nevienmērīgi, biežāk Dienvidlietuvas augstienēs, citur ļoti reti vai vispār nav sastopama (Karpavičienė 2021). Igaunijā – reti, galvenokārt salās (Jankevičienė et al. 2003; eElurikkus 2022). Latvijā sastopama reti, pārsvarā Daugavas ielejā un valsts R daļā, īpaši Piejūras zemienē. Latvijā sasniedz areāla A robežu (Baroniņa 2003). Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 38 044 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 160 km2. Suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu reģistrācijai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Potenciālā sugas kategorija pēc izplatības izpētes varētu būt no LC līdz EN, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Galvenokārt sausu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug gan klajās, gan nedaudz noēnotās vietās. Var augt arī iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugai ir nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Sugas dzīvotnes ir zālāji, krūmāji, vietas ar nesaslēgtu augāju, arī sinantropās dzīvotnes – kokaugu stādījumi, tīrumi, nezālienes (Sádlo et al. 2007; Axmanová 2022). Latvijā suga sastopama galvenokārt sausās pļavās, sausās atmatās, dažkārt arī laukmalās, graudaugu tīrumos. Aizaugot zālājiem un līdzīgām dzīvotnēm, suga spēj ilgstoši saglabāties.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu dabiskajās dzīvotnēs apdraud piemērotu dzīvotņu (zālāju, atmatu) aizaugšana, zemes izmantošanas veida maiņa, piemēram, uzaršana, apmežošana.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkos “Abavas senleja”, “Pape”, “Bernāti”, “Piejūra”, “Daugavas ieleja”, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Tosmare”, “Liepājas ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un jānoskaidro izplatības dinamika, kā arī jāprecizē apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dabisko dzīvotņu saglabāšana, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju atjaunošanu, pļaušanu, ekstensīvu noganīšanu). Sugu ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Wild onion – Allium vineale. Rare in Latvia, mainly found in the River Daugava Valley and the western part of the country, especially in the Coastal Lowland. In Latvia, it reaches the eastern border of the range. The EOO is 38,044 km2, and the AOO – 160 km2. The species is not on the list of protected species, therefore insufficient attention has been paid to recording its localities. The potential category after a targeted survey to clarify the species’ distribution could be from LC to EN, therefore the species is considered NT. Studies on the distribution changes and population size have not been conducted. The species occurs mainly in dry meadows, dry coastal meadows, dry fallows, roadsides, field edges and cereal fields. The threats are overgrowing of suitable habitats (grasslands, fallows), changes in land use, e.g. ploughing up of meadows and afforestation. The percentage of the population in protected areas is unknown. It has been found in several protected areas – the Ķemeri and Slītere National Parks, the “Abavas senleja”, “Pape”, “Bernāti” and “Piejūra” Nature Parks and others. To protect the species, the population size, its dynamics, and threats must be clarified. The conservation of habitats suitable for the species must be ensured by an appropriate protection regime and management (mowing, moderate grazing in grasslands); semi-natural grasslands should be restored and maintained as open habitats. The species should be included on the protected species list of Latvia.
Literatūras saraksts
