Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–50 cm garš lakstaugs. Saknenis īss, zarains, ar garām piesaknēm. Stublājs stāvs, zaļgani brūns, apmatots, pie pamata ar violetām zvīņām. Lapas olveidīgas līdz lancetiskas, 6–15 cm garas, 1,5–3 cm platas, kailas, stublāja lejasdaļā blīvākas, galotnes virzienā kļūst sīkākas. Ziedi lieli, nokareni, diezgan vienpusējā ķekarā no 5–15 ziediem stublāja galotnē īsu pieziedlapu žāklēs. Ārējās apziedņa lapas zaļganas, ar violetu nokrāsu. Iekšējo apziedņa lapu lūpa liela, ar iežmaugu vidusdaļā, pie pamata dzeltenīgi sārta, gala daļā balta, ieapaļa, plata, ar zobainu malu. Pieša nav. Auglis – pogaļa. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2005; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, var būt arī pašappute. Suga vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Sēklas izplata vējš, vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 20 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Sugas areāls iekļauj Eiropu, Āzijas R daļu, galvenokārt no mēreni siltās līdz mērenajai joslai. Eiropas D daļā aug kalnos (Priedītis 2014; GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā un Lietuvā suga bieži sastopama visā valstī (Gudžinskas, Ryla 2006; eElurikkus 2022). Krievijas ZR daļā reti sastopama suga (Сорокина и др. 2021). Baltkrievijā suga izplatīta gandrīz visā valstī, vairums zināmo atradņu ir Minskas un Vitebskas apgabalā (Масловский и др. 2017). Latvijā tā sastopama ne visai bieži visā valstī (Cepurīte 2005). Visticamāk, dažādu ietekmējošo faktoru rezultātā sugas dzīvotņu platība, to kvalitāte un attiecīgi arī sugas populācijas lielums Latvijā ir mazinājies, salīdzinot ar situāciju gan 20. gs. sākumā, gan pirms 60 gadiem. To netieši var secināt, aplūkojot dažādos gados izdotās kartes (piemēram, 1920–1940, 1965) un mūsdienu situāciju dabā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 83 418 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 2568 km2.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu un populācijas dinamiku nav. Indivīdu skaits variē no dažiem līdz vairākiem simtiem vienā atradnē (DAP 2023). Visticamāk, AOO un populācijas lielums Latvijā pēdējā gadsimtā ir ievērojami mazinājies purvu un mežu susināšanas, zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanas pārtraukšanas un zemes lietojuma veida maiņas dēļ. Šo draudu rezultātā arī tuvākajā nākotnē sugas populācija var mazināties. Tiek uzskatīts, ka tās populācija triju paaudžu laikā (60 gadi) samazinājusies par vismaz 15%, bet ne vairāk kā par 30%, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT). Eiropā suga nav apdraudēta (LC), taču populācija mazinās. Jāveic jauns vērtējums (Rankou 2011). Globāli suga nav apdraudēta (LC), bet sugas populācija mazinās (Matchutadze 2014).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt kaļķainās, mitrās līdz slapjās augtenēs, tā ir klaju vietu suga (Tichý et al. 2023). Latvijā suga konstatēta mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs, pārejas un zāļu purvos, dažkārt arī grāvju malās iepriekšminētajās dzīvotnēs, kā arī mitrās starpkāpu ieplakās, retāk – pamestos grants karjeros un pamestās dolomīta lauztuvēs (DAP 2023). Latvijas purvos sugas izplatība saistīta galvenokārt ar kaļķainiem zāļu purviem un ar sugām bagātiem minerotrofiem purviem, kur ciņus veido pret augstu kalcija koncentrāciju izturīgas sfagnu sugas (Sphagnum contortum, S. teres, S. warnstorfii), bet liekņās aug dažādas zaļsūnu sugas un kalcifītas vaskulāro augu sugas (piemēram, mazziedu pameldrs Eleocharis quinqueflora, platlapu spilve Eriophorum latifolium).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu un pārejas purvu, un mitro zālāju susināšana, zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanas pārtraukšana un zemes lietojuma veida maiņa, piemēram, zālāju uzaršana. Mitrajās starpkāpu ieplakās to ietekmē meliorācija, rekreācija, apbūve, ieplaku reljefa maiņa, potenciāli – dabisko dinamisko jūras krastu procesu ietekmes mazināšana (Rove 2013). Sugu ietekmē arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kā dēļ ūdens līmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019). Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela sugas populācijas daļa atrodas ĪADT un mikroliegumos. Skaitliski liela atradne zināma dabas liegumā “Tosmare”, kur suga savairojusies pēc koku un krūmu izciršanas kaļķainā zāļu purvā, kā arī dabas parkā “Engures ezers” (Gavrilova u. c. 2005).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānoskaidro sugas populācijas lielums, kā arī jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Jāapsaimnieko zāļu purvi un dabiskie zālāji vismaz nozīmīgākajās sugas atradnēs. Nav pieļaujama dzīvotņu nosusināšana. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Marsh helleborine – Epipactis palustris. Not common in Latvia, however it occurs throughout the country though. The EOO is 83,418 km2, and the AOO – 2,568 km2. The EOO has not changed significantly. However, most likely, the number of localities and the population size have significantly decreased due to the draining of mires and forests, the cessation of grassland and fen management and changes in land use. It is assumed that the population of this species has decreased by at least 15%, but not more than 30% over three generations (60 years), therefore it is considered NT. E. palustris grows in wet and moderately wet grasslands, transitional mires and fens, sometimes on ditch banks in the above-mentioned habitats, wet inter-dune depressions, less often in abandoned gravel and dolomite quarries. The threats are drainage, the cessation of semi-natural grassland and fen management, land use change. Existing data show that the number of plants per site varies from a few to several hundred individuals. The percentage of the species’ population in protected areas and microreserves is unknown. Rich subpopulations are known, for example, in the “Tosmare” Nature Reserve and the “Engures ezers” Nature Park, but may also be found in other areas. It is necessary to clarify the population size and to determine the most important places for conservation. Management of fens and grasslands suitable for the conservation of E. palustris should be carried out at least in the most important species localities. Drainage should not be permitted. E. palustris must be included on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
