Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–25 cm augsts lakstaugs. Saknenis ložņājošs, tievs. Stublājs stāvs vai pie pamata nedaudz pacils, lejasdaļā gandrīz kails, augšdaļā blīvi ar dziedzermatiņiem. Lapas 3–6, olveidīgas, nelielas, parasti blīvi satuvinātas pie stublāja pamata. Lapu virspuse nereti ar gaišākiem plankumiem. Uz stublāja dažas plēkšņveidīgas lapas. Ziedkopa – 4–7 cm gara, vienpusēja, blīva, dziedzermataina vārpa ar sīkiem, smaržīgiem, baltiem vai zaļganiem ziediem. Auglis – pogaļa. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2005; Priedītis 2014). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi. Apputeksnē kukaiņi (Durka 2002), sēklas izplata vējš (Sádlo et al. 2018). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 2–15 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama lielākajā daļā Eiropas, kā arī Āzijā un Ziemeļamerikā, no siltās līdz vēsajai joslai. Dienvidu reģionos sastopama kalnos (Priedītis 2014; GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā suga sastopama samērā bieži visā valstī (eElurikkus 2022), bet Lietuvā bieži sastopama valsts A daļā, citviet retāk (Gudžinskas, Ryla 2006). Bieži sastopama suga Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Samērā reti gandrīz visā Baltkrievijā (Масловский и др. 2017). Latvijā tā aug samērā bieži visā valstī (Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 83 760 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 3388 km2. AOO, visticamāk, ir lielāka, jo suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu atzīmēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. EOO nav mazinājies, tas joprojām aptver visu valsti, bet AOO, visticamāk, ir mazinājusies, jo trūkst jaunāko datu par Zemgales līdzenumu, maz datu par Kurzemes centrālo daļu.
Populācija. Nav datu par cenopopulāciju lielumu un populācijas dinamiku. Vienā atradnē parasti ir tikai daži indivīdi. Tiek uzskatīts, ka sugas populācija pēdējās trijās paaudzēs (45 gadi) ir samazinājusies par vismaz 15%, bet ne vairāk kā par 30%, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT). Eiropā suga nav apdraudēta (LC), taču populācijas izmaiņu tendences nav zināmas, un jāveic jauns vērtējums.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug pārsvarā skābās līdz vidēji skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir krūmāju, mežu suga (Axmanová 2022). Latvijā suga parasti aug sausos līdz nedaudz mitros skujkoku, galvenokārt priežu, mežos. Mūsu reģionā suga raksturīga mežiem ar ilgu kontinuitāti (SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība, kā arī mežu eitrofikācija (SLU Artdatabanken 2025). Eitrofikācijas rezultātā ne tikai augsnes reakcija kļūst sugai nepiemērota, bet priežu mežos pieaug arī graudzāļu segums, ieviešas krūmi un lapu koki (Laiviņš 1998), tādējādi vēl vairāk izmainot sugai nepieciešamos augtenes apstākļus.
Aizsardzība. Lielākā daļa reģistrēto novērojumu atrodas ārpus ĪADT. Suga konstatēta Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānoskaidro populācijas lielums un jāprecizē sugas izplatība valstī, īpaši reģionos, kur suga ilgstoši nav konstatēta. Jānosaka un jāaizsargā lielākās sugas atradnes. Nav pieļaujama intensīva mežsaimnieciskā darbība sugas atradnēs. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Creeping lady’s-tresses – Goodyera repens. Relatively common throughout Latvia. The AOO is 3,388 km2, and the EOO – 83,760 km2. The EOO is most likely larger. The EOO has not decreased and still covers the entire country, while the AOO has most likely decreased. During the 20th century due to intensive logging and eutrophication. It is assumed that the population has decreased by at least 15%, but not more than 30%, during the previous three generations (45 years), therefore it is assessed as NT. There is no data on the size of the subpopulations in each locality and the population dynamics. It grows in dry to humid coniferous, mainly pine, forests as single plants or in small groups in partially shaded places. The species is mainly threatened by logging and forest eutrophication. Due to eutrophication, the soil reaction becomes unsuitable for G. repens, the herbaceous and shrub covers in the pine forests increase. Most of the species’ localities occur outside protected areas. It is necessary to determine the population size and to identify areas with the largest subpopulations and to ensure their protection. Logging should not be permitted in the species’ habitats. G. repens should be included on the list of protected species.
Literatūras saraksts
