Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–60 (70) cm augsts lakstaugs, gumi olveida. Lapas 4–5, divas apakšējās satuvinātas, 10–20 cm garas, 3–6 cm platas, lancetiskas līdz otrādi olveida, gals strups līdz noapaļots; augšējās lapas 2–4 cm garas, lancetiskas, gals nosmailots. Ziedkopa – 7,5–22 cm gara vārpa. Ziedi bez smaržas. Apziednis vienkāršs, iedzeltens līdz zaļganbalts. Putekšņmaciņi slīpi cits pret citu, lejasdaļā attālināti 3–4 mm. Auglis – stāva, eliptiska pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā (Cepurīte 2005). Ziedus apputeksnē naktstauriņi. Vairojas ar sēklām. Uzzied 10.–11. gadā. Aug nelielās grupās vai atsevišķi indivīdi (Cepurīte 2003). Tiek uzskatīts, ka paaudzes ilgums tāpat kā P. bifolia subsp. bifolia ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā. Arī dažviet Āzijā, no siltās līdz mērenajai joslai (Govaerts 2024). Visās trijās Baltijas valstīs suga salīdzinoši bieži sastopama visā to teritorijā (Kuusk et al. 2003). Latvijā sastopamības apgabals (EOO) ir 75 470 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 2496 km2. Tiek uzskatīts, ka suga joprojām varētu būt sastopama visā valstī, kā tas ir vērtēts 20. gs. beigās (Cepurīte 2003), lai gan kopš 1991. gada nav datu par tās sastopamību valsts DR daļā, daudzviet Zemgales līdzenumā un Latgales augstienē u. c. Daudzi reģistrētie novērojumi norāda tikai uz piederību ģintij Platanthera Rich., un tos nevar izmantot sugas izplatības pētījumā.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīti. Dati liecina, ka vienā atradnē indivīdu skaits variē no viena līdz vairākiem simtiem. Mežos indivīdu skaits vienā atradnē parasti ir mazāks nekā dabiskajos zālājos (DAP 2023). Ņemot vērā dabisko zālāju platības un kvalitātes mazināšanos, kā arī mežsaimnieciskās darbības intensitāti, tiek uzskatīts, ka sugas populācija trijās paaudzēs (45 gadi) valstī ir samazinājusies par vismaz 15%, bet ne tik daudz, lai atbilstu VU kategorijai saskaņā ar IUCN metodikas A2 kritēriju. Tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mēreni mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug klajās līdz nedaudz noēnotās vietās (Axmanová 2022a; Tichý et al. 2023). Tiek uzskatīta gan par atklātu dzīvotņu, gan par mežu sugu (Axmanová 2022b). Latvijā tā aug mēreni mitrās pļavās, purvu malās, mežmalās (Cepurīte 2005), arī lapu koku un jauktu koku mežu laucēs un atvērumos (DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. Dažkārt zaļziedu naktsvijoles tiek izraktas pārstādīšanai. Nereti tās noplūc ziedu pušķiem, konstatēta arī nelikumīga ziedu tirdzniecība.
Apdraudējums. Šobrīd sugu galvenokārt apdraud dabisko zālāju pārveidošana (apmežošana, aramzemju ierīkošana u. tml.), zālāju neapsaimniekošana vai sugai nepiemērota zālāju apsaimniekošana, kā arī mežizstrāde.
Aizsardzība. Apmēram 40% atradņu atrodas ĪADT, īpaši daudz to ir Gaujas Nacionālajā parkā. Tomēr tas nenodrošina sugas saglabāšanos, ja liela daļa zālāju netiek apsaimniekota.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīga ir dabisko zālāju atjaunošana un apsaimniekošana (pļaušana, ekstensīva noganīšana). Sugas dzīvotnēs mežos nav pieļaujama mežizstrāde.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Greater butterfly-orchid – Platanthera chlorantha. Rather common in Latvia. The EOO is 75,470 km2, and the AOO – 2,496 km2. It is assumed that it could still be found throughout the country, as assessed at the end of the 20th century. There is no data after 1991 on the occurrence of the species in south-western Latvia, and places in the Zemgale Plain, the Latgale Upland, etc. Many records indicate only the genus Platanthera and cannot be used in assessing the distribution of P. chlorantha. The population size and dynamics of P. chlorantha are unknown. The number of individuals per site varies from one to several hundred. The number of individuals in forests tends to be smaller than in grasslands. Considering the decrease in the area and condition of semi-natural grassland habitats and the intensity of logging, it is assumed that over three generations (45 years) the population of the species has decreased by at least 15%, but not so much as to meet the VU category. The species occurs in mesic grasslands, mire and forest edges, deciduous and mixed forests. The species is threatened by the conversion of semi-natural grasslands into other land use types (arable land, afforestation, etc.), cessation of semi-natural grassland management or inappropriate management, intensive forestry operations, collecting the flowers and transplanting and logging. Approximately 40% of the localities occur in protected areas, e.g. rich populations are in the Gauja National Park. However, this does not ensure the protection of the species if a large proportion of the suitable habitats, i.e. semi-natural grasslands are not well managed. Restoration and maintenance of semi- natural grasslands are necessary. Logging should not be permitted in forests with P. chlorantha.
Literatūras saraksts
