Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–35 cm garš, brūni vai pelēki zaļš, gruntī iesakņojies ūdensaugs. Stublājs pilnīgi iegrimis, seklās vietās ložņājošs, zarains un pavedienveidīgs. Lapas pretējas, šauri lineāras, 1,5–5 cm garas, blāvi zaļas, caurspīdīgas, ar brīvām, plēvainām pielapēm. Vienmājas augs (vīrišķie un sievišķie augi šķirti uz viena auga). Ziedi viendzimuma, sīki, pušķos, pa 1–3 lapu žāklēs. Vīrišķie ziedi bez apziedņa, tos veido viena putekšņlapa, ar kātu; sievišķie – gandrīz sēdoši, ar plēvainu, kausveidīgu apziedni un 2–6 brīvām augļlapām. Auglis kauleņveidīgs, 0,2–0,5 cm garš, nedaudz sirpjveidīgi izliekts, izliektajā pusē strupi zobains, ar aptuveni 2 mm garu knābjveida piedevu galā. Mainīga izskata suga. Izšķir vairākas pasugas. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir trīs gadi (Solstad et al. 2021). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi, tās var izplatīt arī ūdensputni, sēklas saglabā dīgtspēju pat pēc triju mēnešu ilgas žūšanas. Ar tās augļiem labprāt mielojas pīles (Preston, Croft 2001).
Izplatība. Cirkumpolāra, gandrīz visā pasaulē (izņemot Arktiku un Antarktīdu) no austrālās līdz mērenajai joslai (biežāk Z puslodē), kā arī vēsajā joslā galvenokārt jūras un okeāna piekrastes sāļūdenī un iesāļūdenī, retāk iekšzemes saldūdeņos sastopama suga (Casper, Krausch 1980; Preston, Croft 2001; Gavrilova 2003; Lansdown 2011, 2016; Priedītis 2014). Igaunijā suga sastopama gandrīz visā valstī galvenokārt Baltijas jūras piekrastē gar valsts kontinentālo daļu un jūras salām, kā arī Peipusa ezerā, citur iekšzemē reti (Trei et al. 2003; Kukk et al. 2016; eElurikkus 2022). Lietuvā tā sastopama reti – galvenokārt Kuršu jomā, trijos ezeros valsts D daļā (Obeļu, Vištīša un Seiriju ezerā) un Drūkšu ezerā valsts ZA daļā (Trei et al. 2003; Sinkevičienė 2007). Latvijā suga sastopama reti un nevienmērīgi – galvenokārt valsts R daļā Piejūras zemienē no Mērsraga līdz Ainažiem. Sastopama arī vairākos piejūras ezeros, Daugavā un tās Vecdaugavas attekā, ļoti reti valsts D daļā Daugavas HES ūdenskrātuvē, Latgalē (Rāznas un Pintu ezerā), senāk arī pāris ezeros valsts DA daļā (Suško 1994, 2002; Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Šobrīd zināmas aptuveni 30–40 atradnes, bet Rīgas līča piekrastē un Rāznas ezerā suga noteikti sastopama plašāk un iespējama arī citos Latgales augstienes ezeros. Sastopamības apgabals (EOO) ir 37 122 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 140 km2. EOO valstī nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Gavrilova 2003), bet kopš 1991. gada nav datu par sugas sastopamību valsts ZR piekrastē. Tiek uzskatīts, ka AOO ir lielāka, un potenciālā kategorija varētu būt no LC līdz VU, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Datu par sugas atradņu lielumu katrā vietā un dinamiku Latvijā nav. Tā aug nelielās grupās iegrimušo augu joslā. Eiropā un globāli suga nav apdraudēta (LC), taču jāveic jauni vērtējumi (Lansdown 2011, 2016).
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai ir diezgan šaura ekoloģiskā niša un tā galvenokārt sastopama jūras piekrastes, lagūnu un liedaga īslaicīgo peļķu iesāļajā seklūdenī, retāk saldūdeņos – mēreni un vidēji eitrofos dzidrūdens, tostarp najādu un mieturaļģu, pārsvarā tīros piejūras un glaciālos, seklos un diezgan dziļos ezeros, Daugavas lejtecē, tās attekās un Pļaviņu HES ūdenskrātuvē smilšainā vai vāji dūņainā gruntī (5) 30–70 (100) cm dziļumā (Suško 1994, 2002; Gavrilova 2003; Rove 2013a, b; Priedītis 2014; Laime u. c. 2017; Urtāns, Urtāne 2017; Urtāns u. c. 2017a, b). Citviet Eiropā suga aug stāvošos un tekošos, kaļķainos un barības vielām bagātos eitrofos, bieži piesārņotos saldūdeņos un iesāļos ūdeņos – jūras līčos, dīķos un vecupēs humusvielām bagātā, smilšainā vai tīrā dūņainā gruntī 50–250 cm dziļumā, arī strautos, upēs un kanālos, kā arī appludinātās māla, grants vai citu iežu raktuvēs smilšainā vai smilšaini oļainā gruntī un ir suga, kas spēj izdzīvot ūdensputnu bagātīgi apdzīvotos ezeros (Casper, Krausch 1980; Preston, Croft 2001; Cheffings et al. 2005). Sugas dzīvotņu stāvoklis Rīgas līča piekrastē un lagūnās, kā arī piejūras mieturaļģu ezeros un Rāznas ezerā ir lielākoties labs, bet pārējos ezeros – pārsvarā vidējs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Purva diedzeni ietekmē biogēniem bagātu ūdeņu ieplūšana Baltijas jūrā un Rīgas līcī, ezeros un upēs no pilsētām, mājsaimniecībām, lauksaimniecības un mežu zemēm, kā arī no motorizētiem kuģošanas līdzekļiem, jūras pludmales attīstīšana un uzturēšana tūrismam un atpūtai, mehāniska grunts bojāšana jūrā, jo īpaši tralēšana, smilts ieguve, kā arī ostas un iegūtās grunts izbēršana jūrā, padziļinot kuģu ceļus lielo upju ieteku rajonos. Sugu apdraud arī lagūnu hidroloģiskā režīma izmainīšana, tostarp ūdenslīmeņa pazemināšana un lagūnu aizbēršana.
Aizsardzība. Suga sastopama desmit ĪADT – dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Ģipka”, “Babītes ezers”, “Vecdaugava”, “Randu pļavas” un “Grebļukalns”, dabas parkā “Engures ezers”, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos, kas veido lielāko daļu zināmās populācijas Latvijā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas lielumu Baltijas jūras un Rīgas līča seklūdeņos un lagūnās, kā arī Rāznas ezerā. Nedrīkst pieļaut slikti attīrītu komunālo saimniecību un uzņēmumu notekūdeņu ievadīšanu ezeros, kā arī jāveic pasākumi biogēnu piesārņojuma mazināšanai no lauksaimniecības zemēm.
Autori: Uvis Suško*, Liene Auniņa.
Summary. Horned pondweed – Zannichellia palustris. Rare in Latvia, with uneven distribution. It is mainly found in the western part of the country – on the coast of the Baltic Sea and the Gulf of Riga, in coastal lakes, in the River Daugava and in the Vecdaugava tributary. It is found very rarely in the southern part of the country, in the River Daugava hydroelectric power station reservoir and in two lakes in eastern Latvia. Currently, approximately 30–40 localities are known. The EOO is 37,122 km2, and the AOO – 140 km2. The EOO has not changed significantly compared to what was previously known; there is no data after 1991 on the species from the north-western seacoast. It is assumed that the AOO is larger, and the potential IUCN category is between LC and VU, thus the species is assessed as NT. The population size and its dynamics are unknown. It grows mainly in brackish shallow water of temporary puddles of the sea coast and its lagoons, less often in moderately eutrophic clear-water, including Najas and Chara lakes, mostly clean coastal and glacial, shallow and rather deep lakes, in slow-flowing waters, on sandy or slightly muddy bottom at a depth of 30–70 (100) cm. The threats are eutrophication due to extra nutrient inflow, recreation and tourism on the beaches, mechanical damage to the seabed, changes in the hydrological regime of lagoons, including lowering the water level and filling in lagoons. The species occurs in ten protected areas (majority of the population), e.g., the “Liepājas ezers” and “Ģipka” Nature Reserves. Research is needed on the distribution and population size, especially in the shallow waters and lagoons of the sea and Lake Rāznas. The leakage of poorly treated wastewater into surface waters must be prevented, and pollution from agricultural lands must be reduced.
Literatūras saraksts
